Krievi var aiziet līdz Tallinai divās dienās, bet Tallinā viņi mirs, brīdina pulkvedis
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2014. gadā sāktā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir pamatīgi sapurinājusi NATO valstis, liekot sākt vērienīgas aizsardzības stiprināšanas darbības visvairāk apdraudētajās bloka austrumu flanga valstīs, kā arī rosinot stratēģus, analītiķus un politiķus modelēt iespējamos scenārijus un prognozes, starp kurām izskanējušas aplēses, ka skaitliski un tehniski daudz pārākie Krievijas spēki Baltijas valstu galvaspilsētas iespējama iebrukuma gadījumā varētu ieņemt pat tikai dažu dienu laikā.

Taču šajās diskusijās par to, cik ievainojamas ir Baltijas valstis, tiek izlaists būtisks faktors – iedzīvotāju vēlme cīnīties un aizsargāt savu zemi, intervijā portālam "Politico", savu skatījumu pauž Igaunijas Speciālo uzdevumu spēku komandieris pulkvedis Riho Uhtegi.

Viņš atsaucas uz 2008. gada Gruzijas kara piemēru, kad Krievijas spēki atradās vien 50 kilometrus no Tbilisi un nekas netraucēja tiem doties tālāk, taču tas nenotika.

"Gruzīni ir traki un viņi cīnītos. Doma par šo neuzvaramo asimetrisko kauju Tbilisi ielās krieviem nepavisam nebija pievilcīga," uzskata pulkvedis, turpinot analizēt diskusijas par Baltijas valstu aizsardzības spējām.

Pastāv mūžīgās diskusijas, ka Krievijas spēki var nokļūt līdz Tallinai divās dienās, un varbūt arī tā ir, viņš pieļauj. "Bet viņi nevar dabūt visu Igauniju divās dienās. Viņi var tikt uz Tallinu, bet aizmugurē mēs nogriezīsim viņu komunikācijas un apgādes līnijas un visu pārējo," skaidro Uhtegi.

"Viņi var nokļūt līdz Tallinai divās dienās. Bet Tallinā viņi arī mirs. Un viņi to zina... Viņi saņems uguni no katra stūra, uz katra soļa," brīdina komandieris.

Igaunijas militārā doktrīna paredz agresijas gadījumā nevilcinoties izrādīt aktīvu pretestību iebrucējam bez īpaša rīkojuma no augšas. Šo rīkojumu Nr.1. izdeva Igaunijas pirmais aizsardzības spēku komandieris pēc neatkarības atgūšanas Aleksandrs Einselns – igaunis, kurš 35 gadus trimdā bija dienējis ASV armijā.

"Viņš pavēlēja katram virsniekam nekavējoties sākt pretestību, ja Krievijas armija šķērsotu Igaunijas robežu. Neviens no nākamajiem Igaunijas Aizsardzības spēku komandieriem neiedrošinājās to atcelt," stāsta Uhtegi, kurš uzskata, ka šis lēmums ir pamats jaunajai Igaunijas virsnieku paaudzei.

Uhtegi, kurš pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas piedalījās pirmo neregulāro militāro vienību veidošanā, kas kļuva par igauņu zemessardzi Kaitselite, atgādina par moderno karu asimetrisko raksturu.

"Ir sarežģīti atrast ienaidnieka spēkus, ir grūti tos identificēt, noteikt viņu pozīcijas un iznīcināt. Bet tieši tam mums ir jāgatavojas. Kā Afganistānā, Irākā – tikai šeit," viņš uzsver.

Pilnu interviju ar Pulkvedi Uhtegi angļu valodā var lasīt šeit.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltija Igaunija Krievija Tallina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus