7. maijā ar pārliecinošu vairākumu prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Makrons norāda, ka ir nepieciešams runāt ar Krieviju, jo ir daudz starptautisku jautājumu, kas nevar tikt atrisināti bez smaga dialoga ar Maskavu.

Vieni no sarežģītajiem tematiem abu tikšanās laikā varētu būt aizdomas par Maskavas iespējamo iejaukšanos Francijas prezidenta vēlēšanās, Krievijas atbalsts Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam pilsoņu karā un Kremļa iejaukšanās Ukrainā.

"Es būšu prasīgs sarunās ar Krieviju," Makrons paziņoja pēc tam, kad G7 valstu līderi 27. maijā vienojās apsvērt jaunas sankcijas pret Maskavu, ja situācija Ukrainas austrumos neuzlabosies.

Rietumu valstis ir piemērojušas sankcijas pret Krieviju par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā un Maskavas atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos, kur karš ir prasījis vairāk nekā 9000 dzīvību.

Domājams, ka tikšanās laikā Putins mēģinās veidot jaunas saites ar Franciju pēc neveiksmīgajām attiecībām ar iepriekšējo franču prezidentu Fransuā Olandu. Oktobrī Putins atcēla tikšanos ar Olandu Francijā, jo viņš paziņoja, ka ar Putinu tiksies tikai tad, ja saruna būs par Sīrijā notiekošo.

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Makrona komanda apsūdzēja Krieviju hakeru uzbrukumos un dezinformācijas izplatīšanā par labu Makrona konkurentei Marinai Lepēnai. Makrona komanda arī liedza akreditācijas Krievijas finansētajiem medijiem "Sputnik" un RT.

Dažas dienas pirms vēlēšanām Makrona komanda paziņoja, ka internetā nopludināti tūkstošiem kampaņas e-pastu sarakstes dokumentu. Aizdomās par to tika turēta ar Krievijas militāro izlūkošanu saistīta hakeru grupa.

Maskava ir noliegusi, ka būtu iejaukusies vēlēšanās.