Svētdien Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna solīja atgūt varu pār valsts likumiem, valūtu un robežām gadījumā, ja viņa nākamā gada vēlēšanās kļūs par prezidentu, izvirzot iebildumus pret Eiropas Savienību (ES) un imigrāciju.
Francijas mazpilsētā Frežū, pie Azūra krasta, uzrunājot aptuveni 3000 partijas atbalstītāju, Lepēna sniedza ieskatu savā kampaņā ar vārdiem: "Ir pienācis laiks atkal kļūt par nacionālu valsti."
Ievēlēšanas gadījumā FN līdere sola sākt referendumu par Francijas dalību ES un no jauna ieviest Francijas franku, sakot, ka viņa cieši vērojusi notikumu attīstību Lielbritānijā pēc "Brexit" referenduma rezultātiem.
"Mēs arī vēlamies atgūt savu brīvību. Mēs gribam brīvu Franciju, kas pārvalda savus likumus un valūtu un sargā savas robežas," teica FN līdere.
Lepēna tiek uzskatīta par vienu no diviem kandidātiem nākamā gada aprīļa un maija prezidenta vēlēšanās, kamēr viņas pretinieks no konservatīvo partijas vēl nav zināms.
Potenciālā kandidāte pārņēma FN partijas vadību 2011.gadā no sava tēva Žana Marijas Lepēna un ar uzrunu Frežū centās attīrīt savu tēlu. Uzrunas laikā 48 gadus vecā politiķe centās izvairīties no savas partijas pieminēšanas, jo tā tiek uzskatīta par tabu tematu. Viņa arī izvairījās no konkurentu nomelnošanas.
Lepēna atzina, ka Francijas vēlētājiem nekad nebija iespējas izpausties par "gadsimta lielākajām pārmaiņām valstī - masu imigrāciju". Viņa norāda, ka imigrācija ieveda cilvēkus ar ticību un paražām valstī, kurā valda sekulārisms un sieviešu liberalizācija.
Viņa vainoja Briseles, Berlīnes un Vašingtonas līderus par situācijas noteikšanu Francijā un aicināja ieviest lielāku protekcionismu un "ekonomikas patriotismu", lai atjaunotu Otrā pasaules kara varoņa Šarla de Golla vīziju par "brīvu Franciju".
Analītiķi uzskata, ka Lepēnas visaptverošā pieeja ir domāta, lai mazinātu cilvēku raizes par prezidentu, kas pārstāv FN partiju. Viņi arī uzskata, ka kandidātes klusēšana par šīsvasaras džihādistu uzbrukumiem ir viņas centieni radīt "atbilstoša prezidenta" tēlu.
Taču bijušais premjerministrs un potenciālais republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam Fransuā Fijons noraida iespēju, ka FN partija ir mainījusies.
"Visi spēj saskatīt FN patieso būtību, viņu absurdo ekonomikas politiku un uzskatus, kas mudina uz naidu un konfliktiem. Tā taču ir galēji labēja partija," radio "Europe 1" pārraidē uzsvēra Fijons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
