Netīrā vēlēšanu kampaņa Krievijā

Pēc politisko komentētāju domām, apvainojumu straumes iemesls meklējams būtiskās iekšpolitiskās situācijas izmaiņās. Parlamenta vēlēšanas 1993. un 1995. gadā, kā arī 1996. gada prezidenta vēlēšanas balstījās uz demokrātu un komunistu sāncensību. Kopējā ienaidnieka pastāvēšana neļāva demokrātisko partiju, pie kurām nosacīti jāpieskaita visas nekomunistu kustības, līderiem tik sparīgi apkarot citam citu.

Kustības “Krievija — mūsu mājas” (KMM), JaBLoko un citu vadītāji nežēlīgi kritizēja cits cita darbības metodes. Taču uz kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās fona šī kritika izklausījās loģiska. Tomēr neviens neapvainoja konkurentus kriminālnoziegumos.

Taču šāgada kampaņa ir pavisam atšķirīga. Visas nekomunistiskās partijas pašā sākumā konstatēja, ka kopējā ienaidnieka vairs nav. Lai gan komunisti nekur nav pazuduši. Pēc visu sabiedriskās domas aptauju rezultātiem Komunistiskā partija (KP) stabili ieņem pirmo vietu politisko kustību reitingā. Kreisie var rēķināties vismaz ar 22–24 procentiem balsu, kas tos padarītu par skaitliski lielāko frakciju jaunajā Valsts domē. Šo rezultātu komunistiem izdevās sasniegt bez liekas piepūles. Vēlēšanu kampaņas laikā KP ne reizi neorganizēja atbalsta mītiņus un tās reklāma televīzijā nebija tik aktīva kā pārējiem pretendentiem. Līderis Genadijs Zjuganovs ne reizi nepiedalījās TV debatēs.

Bijušais prezidenta Borisa Jeļcina padomnieks politologs Georgijs Satarovs uzskata, ka komunisti ir tik neaktīvi tāpēc, ka viņiem nav vajadzīgi papildu pasākumi. “KP elektorāts ir stabils. Gan 1993., gan 1995. gadā par viņiem nobalsoja gandrīz vienāds vēlētāju skaits. Diez vai komunisti varētu iegūt vairāk atbalstītāju, pat ja aplīmētu visus stabus ar saviem plakātiem,” domā G. Satarovs. Politologs pieļauj, ka tieši KP nepiedalīšanās tik netīrā kampaņā varētu pavairot viņu vēlētāju skaitu. Visbeidzot komunistu atbalstītāji ir visdisciplinētākie. Tā kā daudzi no viņiem ir partijas biedri, tad saņem informāciju un norādījumus tieši no kustības pārstāvjiem. KP vēlētāji atšķiras arī ar to, ka apzinīgi iet uz vēlēšanu iecirkņiem.

Savukārt labējo partiju vēlētāji izceļas ar pilnīgu nedisciplinētību. Saskaņā ar Labējo spēku savienības (LSS) (vada Sergejs Kirijenko un Boriss Ņemcovs) datiem, par šo partiju balsotu 25 procenti Krievijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču tikai puse no šīs grupas pārstāvjiem nolēmuši piedalīties vēlēšanās. Arī kustību Vienotība aktīvi atbalsta gados jauni vēlētāji, jo Sergejam Šoigu šajā grupā ir 30 procenti atbalstītāju. Vienotības un LSS pārstāvji ir norūpējušies, ka viņu atbalstītāji var neierasties vēlēšanu iecirkņos, jo daudzus varētu atbaidīt vēlēšanu cīņas netīrās metodes. Tāpēc savienības līderi S.Šoigu un Anatolijs Čubaiss gandrīz vienlaikus vērsās pie vēlētājiem, aicinot tos ierasties iecirknī. Tādu pašu uzsaukumu izplatīja arī Tēvzeme — visa Krievija (TVK) vadītājs Jevgeņijs Primakovs.

Sociologi skaidro TVK reitinga krišanos galvenokārt ar Kremļa kontrolē esošo televīzijas kanālu RTR un ORT darbību, izplatot kompromitējošus materiālus par tās līderiem. Lai gan tēvzemiešu štābā valda uzskats, ka televīzijas nav iespaidojušas balsotāju noskaņojumu, tomēr socioloģiskās aptaujas rāda, ka vismaz trešā daļa vēlētāju, kas sākumā domāja balsot par J.Primakova un Jurija Lužkova vadīto bloku, mainījuši savus uzskatus TV ietekmē.

Tikmēr Viskrievijas sabiedriskās domas pētījumu centrs (VSDPC) konstatējis, ka komunistu un Vienotības pozīcijas nav mainījušās. Saskaņā ar decembra sākumā veikto aptauju KP ar 24% balsu ir populārākā partija valstī. Vienotību atbalsta 17%, bet TVK un JaBLoko pa 10 procentiem vēlētāju. Labas izredzes pārvarēt vēlēšanu barjeru ir LSS un Žirinovska blokam, kuriem ir attiecīgi 5,5 un 4,9% balsu. Pārējām 20 kustībām faktiski nav cerību iekļūt Valsts domē.

Maskavas metro vadība aizliegusi izlīmēt stacijās un pazemes pārejās politisko partiju un kustību, izņemot Tēvzemes, reklāmas plakātus. Plakāti un lapiņas ar Tēvzemes līderu J.Primakova un J.Lužkova attēliem parādījās metro stacijās pagājušajā nedēļā un aicina pasažierus balsot par J.Primakovu parlamenta un J.Lužkovu Maskavas mēra vēlēšanās, kas notiks vienā laikā. Labējo spēku savienība, kuru vada bijušais premjers S.Kirijenko, nesaņēma atļauju izvietot savu reklāmu metro. Atteikumu saņēma arī Krievu kopienu kongress (KKK), ko metro vadība pamatoja tā: “Metro ir aizliegta politiska reklāma, jo tā var izraisīt masu nekārtības un tās var radīt metro stacijās avārijas situāciju.” — “Tas ir pilnīgs murgs. Iznāk, ka mūsu reklāma var izraisīt nekārtības, bet tēvzemiešu nevar,” laikrakstam “Diena” sašutumu pauda KKK līderis Dmitrijs Rogozins.