Foto: Reuters/Scanpix

Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien paziņojis, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas, ja Ukrainas krīzes risināšanā tiktu panākts progress.

"Manuprāt, sankcijas jāpārtrauc tagad. Tās jāatceļ, ja tiks panākts progress. Ja nebūs progresa, sankcijas paliks," intervijā Francijas radiostacijai "France Inter" norādīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka 15.janvārī gaidāmajās starptautiskajās sarunās Kazahstānā cer sagaidīt progresu miera panākšanā. Sarunu laikā tiksies arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tikšanos Astanā apmeklēs arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

"15.janvārī es uz Astanu došos tikai ar vienu noteikumu, ka tiks panākts jauns progress. Un es domāju, ka tā arī būs. Ja tikšanās un sarunas notiek bez progresa, tās nav tā vērtas," piebilda Olands.

Viņš norādīja, ka Eiropai ar Putinu vajadzētu atstāt atvērtas komunikāciju līnijas, tomēr "viņam ir jāzina, kur jāapstājas, un tas viņam ir dārgi maksājis".

Līdz ar naftas cenu kritumu Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktās sankcijas pērn veicinājušas rubļa vērtības krišanos pret ASV dolāru par aptuveni 40%.

Sankcijas pret Krieviju tika noteiktas pēc pagājušajā gadā notikušās Krimas aneksijas un Maskavas sniegtā atbalsta separātistiem Ukrainas austrumos.

Tomēr Maskava noliegusi savu lomu konflikta atbalstīšanā, kā arī ieroču un karaspēka piegādāšanā Ukrainas austrumos esošajiem kaujiniekiem.

"Putina kungs nevēlas Austrumukrainas aneksiju. Viņš man to ir pateicis," uzsvēra Olands, kurš jau vairākas reizes runājis ar Krievijas prezidentu.

"Viņš vēlas palikt ietekmīgs. Viņš vēlas, lai Ukraina nepievienotos NATO nometnei," norādīja Olands. "Mēs vēlamies, lai viņš respektētu Ukrainas teritoriālo integritāti. Mēs vēlamies, lai viņš neatbalstītu separātistus."

Ukrainas krīzes rezultātā Parīzei nācās atcelt divu kara kuģu "Mistral" piegādes Krievijai, līdz tiks panākta situācijas uzlabošanās, bet neilgi pirms Ziemassvētkiem aptuveni 400 jūrnieki, kas Francijā mācījās kuģa vadību, devās atpakaļ uz Krieviju.

Francijai, kura šobrīd ir saskārusies ar ekonomiskajām problēmām, līguma pārkāpšanas gadījumā var nākties maksāt soda naudu.

Savukārt pārdodot kuģus laikā, kad Maskavas un Rietumu diplomātiskajās attiecībās iestājies sasalums, Francija riskē sadusmot savus starptautiskos sabiedrotos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!