"Nē" nometne saņēmusi 55% līdz 59% balsu, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "EMG Acqua" aptauja, kas veikta pēc raidorganizācijas "La7" pasūtījuma.
Telekanāls "Rai" savukārt vēstīja, ka "Nē" nometne saņēmusi 54% līdz 58% balsu.
Šīs prognozes atbilst sabiedriskās domas aptaujās, kuras atbilstoši likumam tika rīkotas līdz 18.novembrim.
Informācija no vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā piedalījušies apmēram 70% balsstiesīgo itāļu.
Renzi zaudējuma gadījumā ir solījis atkāpties, un tas kalpojis par iemeslu neapmierinātajiem vēlētājiem referendumu izmantot kā instrumentu valdības sodīšanai.
Renzi ierosinātās konstitucionālās reformas paredzēja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renzi apgalvoja, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicināšot politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948.gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.
Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.
Populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) dibinātājs Bepe Grillo iepriekš apsveica Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās kā "masīvu" vēlētāju pļauku istablišmenta sejā un aicināja itāļus svētdien sekot amerikāņu piemēram.
Savukārt galēji labējās Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renzi ierosinātās reformas atbalsta "baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda".
Tomēr Renzi līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018.gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
