"Itāļi ir noraidījuši ES un Renzi. Tautu slāpēs pēc brīvības ir jāklausās!" vietnē "Twitter" rakstīja Lepēna.
Politiķe arī apsveica Itālijas galēji labējās Ziemeļu līgas līderi Mateo Salvīni, kurš referendumā aicināja balsot pret valdības rosinātajām reformām.
Kā ziņots, vairākas nobalsojušo aptaujas liecina, ka referendumā noraidītas Renzi rosinātās konstitucionālās reformas.
"EMG Acqua" prognozes liecina, ka "Nē" nometne saņēmusi pat 60% lielu atbalstu.
Pēc rezultātu saņemšanas Renzi paziņojis par demisiju.
Informācija no vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā piedalījušies apmēram 70% balsstiesīgo itāļu.
Renzi zaudējuma gadījumā solīja atkāpties, un tas kalpojis par iemeslu neapmierinātajiem vēlētājiem referendumu izmantot kā instrumentu valdības sodīšanai.
Renzi ierosinātās konstitucionālās reformas paredzēja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renci apgalvoja, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicināšot politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948.gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.
Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.
Populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) dibinātājs Bepe Grillo iepriekš apsveica Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās kā "masīvu" vēlētāju pļauku istablišmenta sejā un aicināja itāļus svētdien sekot amerikāņu piemēram.
Savukārt Salvīni norādījis, ka Renzi ierosinātās reformas atbalsta "baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda".
Tomēr Renzi līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018.gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
