Lielbritānija trešdien ANO Drošības padomē iesniegs rezolūcijas projektu “par nepieciešamajiem pasākumiem Sīrijas civiliedzīvotāju aizsardzībai”, mikroblogošanas vietnē paziņojis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.
Rezolūcija tiks iesniegta Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanās laikā, britu premjera skaidroto atstāsta raidsabiedrība BBC.
Tas notiek laikā, kad Damaskā strādā ANO ieroču eksperti, lai izmeklētu ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu valdības spēku uzbrukumā nemierniekiem 21. augustā. Bašara al Asada valdība noliedz, ka būtu atbildīga par šo uzbrukumu, apsūdzot tajā nemierniekus. Tikmēr ASV un Lielbritānija apsver iespēju dot militāru triecienu Sīrijai, kurš saskaņā ar mediju ziņām varētu notikt jau tuvākajās dienās.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns ir aicinājis ANO ietekmīgāko orgānu - Drošības padomi - rīkoties saskaņoti, risinot Sīrija krīzi. "Starptautiskā mierā un stabilitātē ieinteresēta institūcija nevar nerīkoties," uzsvēra Bans.
"Padomei vismaz jārod vienotība, lai rīkotos. Tai jāizmanto sava ietekme mieram," turpināja ģenerālsekretārs.
Citā ierakstā "Twitter" tīklā Kamerons norāda, ka Lielbritānija vienmēr ir uzvērusi, ka vēlas lai Drošības padome pilda savus pienākumus pret Sīriju. "Šodien viņiem ir iespēja to darīt," raksta Kamerons, piebilstot, ka rezolūcijā tiks nosodīts "Asada ķīmisko ieroču uzbrukums".
Tomēr ir maz ticams, ka Drošības padome varētu pieņemt jebkādu rezolūciju, kurā paredzēta militārā vēršanās pret Asada režīmu, jo tam līdz šim ir pretojušās Ķīna un Krievija, kurām ir veto tiesības ANO padomē. Abu valstu nostājas dēļ ANO līdz šim nav spējusi apturēt jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo konfliktu.
Krievija, kura ir Sīrijas valdības ciešākā sabiedrotā, uzsver, ka militārs iebrukums tikai vēl vairāk destabilizēs reģionu.
Tikmēr ASV ir likusi noprast, ka Sīriju par ķīmisko ieroču pielietošanu varētu sodīt arī bez ANO Drošības padomes mandāta.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar opozīcijas aktīvistu ziņām 21. augustā noticis ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas piepilsētām, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku.
Daudzi no upuriem ir sievietes un bērni, slimnīcās ievestajiem cietušajiem no mutēm nāk putas, kas ir tipisks simptoms nervu gāzes zarīna saindēšanās gadījumā, stāsta aktīvisti. Internetā augšupielādētā video redzams, kā improvizētās slimnīcās tiek sniegta palīdzība cietušajiem. Tāpat vietnē "YouTube" atrodami video ar bojāgājušajiem.
ASV un Lielbritānija piedraudēja režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
