Opozīcijas izveidotās Sīrijas Nacionālās padomes jaunais līderis Abdelbasets Saida trešdien ieradies Maskavā, lai mēģinātu pārliecināt Krieviju atteikties no atbalsta Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam, uzverot, ka tikmēr, kamēr Asads būs pie varas, politiskas pārmaiņas valstī nav iespējamas.
Saida sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu uzvēra nepieciešamību Maskavai saprast, ka viņa valstī notiek revolūcija.
"Notikumi Sīrijā nav nesaskaņas starp opozīciju un valdību, bet gan tā ir revolūcija," Saida teica Lavrovam, salīdzinot notikumus viņa valstī ar 1991.gada notikumiem Padomju Savienībā.
Tomēr Lavrova sarunas sākumā teiktais neliecināja, ka ir iespējama sapratne starp Maskavu un Sīrijas opozīciju, kas nosodījusi Krievijas pozīciju Sīrijas konfliktā.
"Dažreiz jūsu organizācija jautā, jo mēs darām un mēs vēlamies šodien noskaidrot šos jautājumus, lai nebūtu šaubu," Lavrovs teica, piebilstot, ka Krievija vēlas šajās sarunās saprast, vai ir "izredzes", ka opozīcijas grupas apvienojas vienotā platformā dialogam ar Sīrijas valdību.
Maskava atkārtoti ir atteikusies pieprasīt Asada atkāpšanos, skaidrojot, ka Sīrijas politisko nākotni nevar izlemt no ārpuses un tā jāizlemj, dialogā iesaistot visas puses.
Tomēr Sīrijas Nacionālā padome uzver, ka tā neiesaistīsies pārejas procesā, kurā piedalās arī pašreizējā režīma pārstāvji.
"Nav iespējams dialogs ar valdošo režīmu. Mēs varam tikai runāt par to, kā attīstīt citādu politisko sistēmu," pirms sarunām Maskavā žurnālistiem teica padomes pārstāve Basma Kodmani.
"Krievija ir viena no Sīrijai nozīmīgākajām valstīm. Tai ir nopietna loma, un mēs ceram, ka tā mums palīdzēs aizvērt vecā režīma lappusi," viņa norādīja.
Maskavas ciešās saites ar Sīrijas režīmu sākās vēl laikā, kad pastāvēja Padomju Savienība un Sīrijā valdīja Bašara al Asada tēvs Hafezs alAsads. Analītiķi norāda, ka Krievija nevēlas zaudēt savu stratēģisko partneri Tuvajos Austrumos.
Sīrijā kopš militārā apvērsuma 1963.gadā pie varas ir Arābu sociālistiskā partija "Baath". Bašars al Asads kļuva par prezidentu 2000.gadā pēc sava tēva iepriekšējā prezidenta Hafeza al Asada nāves.
Sīrijā jau kopš pagājušā gada marta turpinās sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas pārvērtusies plašā vardarbībā starp nemierniekiem un valdības spēkiem. Atbilstoši nevalstiskās organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 17 100 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji. Asada režīms par nemieru organizēšanu vaino "ārvalstu teroristus". Krievija ilgstoši bija Asada režīma sabiedrotā un vairākkārt bloķējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par iejaukšanos Sīrijas konflikta risināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
