Foto: AP/Scanpix

Baltkrievijas vēlēšanu iecirkņos līdz plkst.12 pēc vietējā laika bija nobalsojusi jau vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju, kas nozīmē, ka vēlēšanas atzīstamas par notikušām, pavēstīja Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija.

Aktīvāk vēlētāji balsojuši Vitebskas reģionā, bet tradicionāli mazāk aktīvi bijuši galvaspilsētā Minskā.

Vēlēšanu sarakstā iekļauti pavisam 6 955 855 balsstiesīgie. Oficiālie dati liecina, ka iepriekšējā balsošanā jau bija nobalsojuši 36,05% vēlētāju

BBC vēsta, ka Minskas vēlēšanu iecirkņos daudzviet darbojas bufetes, kur var nopirkt lētākas preces nekā veikalos un uzstājas pašdarbnieku kolektīvi.

Gaidāms, ka vēlēšanās vieglu uzvaru piedzīvos Aleksandrs Lukašenko, kurš Baltkrievijā valda jau kopš 1994. gada.

Viņš pats balsoja Baltkrievijas 1.vēlēšanu iecirknī kopā ar jaunāko dēlu Nikolaju un paziņoja, ka Baltkrievija "nekad nebūs uzbrukuma laukums jebkurai citai valstij", kā arī izteica pārliecību, ka Ukrainā drīz tiks nodibināts miers.

Lukašenko arī uzsvēra, ka iespējama attiecību uzlabošanās ar Rietumiem.

"Visu, ko Rietumi vēlējās, visu, ko Rietumi gribēja redzēt prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā, atzīstu godīgi, esam izdarījuši," teica Lukašenko, "tādēļ, ja Rietumi vēlas veidot ar mums attiecības, neviens un nekas nevar traucēt."

61 gadu vecais Lukašenko, kas savulaik izpelnījies palamu "Eiropas pēdējais diktators" un pret kura režīmu Rietumi par cilvēktiesību pārkāpumiem vērsuši sankcijas, jau tagad kļuvis par Eiropā visilgāk pie varas bijušo līderi.

Šķiet, viņš ir tik pārliecināts par savas varas nesatricināmību, ka atklāti sācis gatavot sev mantinieku, jo septembrī Lukašenko uz ANO Ģenerālo asambleju bija paņēmis līdzi 11 gadus veco dēlu Nikolaju, kas jau iepriekš ticis iepazīstināts ar pāvestu Francisku un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Lukašenko iesaistījies aktīvā ārpolitiskā manevrēšanā, cenšoties izmantot pieaugošo spriedzi starp Maskavu un Rietumiem, tostarp organizējot tā sauktās Minskas miera sarunas, lai tādējādi vairotu savu starptautisko ietekmi.

"Rietumi gaida vēlēšanu iznākumu," atzīst Varšavā bāzētā Politikas analīzes centra "Prognosis" vadītājs Pāvels Usovs, piebilstot, ka gadījumā, ja tās norisināsies mierīgi, Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Minsku varētu tikt atceltas.

Pēc 2010. gada vēlēšanām, kad, protestējot pret to oficiālajiem rezultātiem, Minskas ielās izgāja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, Lukašenko nekautrējoties izmantoja spēku, lai demonstrācijas apspiestu.

Atklāti cenšoties pielabināt Rietumus, pirms šīm vēlēšanām Lukašenko ir atbrīvojis sešus ieslodzījumā esošos opozīcijas līderus, tomēr nevienam no tiem nav atļauts izvirzīt savu kandidatūru. Tāpēc opozīcija aicinājusi vēlētājus uz boikotu, kā arī vērsusies pie ES, mudinot sankcijas neatcelt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!