Džuljena Esanža dibinātā interneta vietne "WikiLeaks" ceturtdien sāka publiskot vairāk nekā 100 ASV Aizsardzības ministrijas dokumentus, tai skaitā pirmo rokasgrāmatu par izturēšanos pret Gvantanamo līča bāzes cietumā ieslodzītajiem.
Jaunā slepeno dokumentu partija tiek publiskota laikā, kad Esanžs turpina uzturēties Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai Lielbritānija viņu neizdotu Zviedrijai. Ekvadora trešdien pauda bažas par Esanža veselības stāvokli un lūdza Lielbritāniju nepieciešamības gadījumā garantēt drošu viņa pārvešanu uz slimnīcu.
Esanžs paziņoja, ka jaunpubliskotie dokumenti atmasko militārā ieslodzījuma politiku nometnēs Irākā un Gvantanamo līča bāzē pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem.
Starp šiem dokumentiem ir Guantanamo bāzes cietuma "Camp Delta" personāla rokasgrāmata, kas sastādīta neilgi pēc šī cietuma izveidošanas 2002.gadā.
"Šim dokumentam ir ievērojama vēsturiska nozīme. Gvantanamo saprotamu iemeslu dēļ ir kļuvusi par simbolu sistemātiskai cilvēktiesību pārkāpšanai Rietumos," sacīja Esanžs.
ASV prezidents Baraks Obama 2009.gada janvārī savas prezidentūras sākumā solīja slēgt Gvantanamo cietumu, kas esot kļuvis par islāma ekstrēmistu rekrutēšanas līdzekli. Viņš to vēl nav izdarījis, jo ASV Kongress ir pret šajā cietumā ieslodzīto pārvešanu uz ASV.
"WikiLeaks" 2010.gadā izpelnījās starptautisku uzmanību un ASV sašutumu, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Esanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Esanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Esanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.
Esanžs, kam Ekvadora 16.augustā piešķīra politisko patvērumu, atrodas šīs valsts vēstniecībā Londonā kopš 19.jūnija, kad viņš tur ieradās un lūdza politisko patvērumu.
Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.
Esanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
