Zviedrija nebūs pasīva, ja katastrofa vai uzbrukums skars kādu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti vai Ziemeļvalsti, un tā sagaida, ka šīs valstis līdzīgi rīkosies arī attiecībās ar Zviedriju, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.

Ministrs no Sociāldemokrātu partijas, kurš šajā nedēļas nogalē Tallinā piedalīsies Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem, norādīja, ka Zviedrijas vienpusējais paziņojums par solidaritāti ir būtiska valsts drošības politikas daļa.

"Zviedrija nebūs pasīva, ja citu ES dalībvalsti vai Ziemeļvalsti skars katastrofa vai uzbrukums, un mēs sagaidām, ka šīs valstis rīkosies tapat attiecībās pret mums. Es nevēlos spekulēt par to, kas notiktu dažādu scenāriju gadījumā. Mums ir jāreaģē uz visu, kas notiek," teica Hultkvists, atbildot uz jautājumu, vai Zviedrija piedāvātu praktisku palīdzību gadījumā, ja Krievija vērstu militāru provokāciju pret Latviju, Lietuvu vai Igauniju.

"Mēs padziļinām sadarbību ar saviem partneriem. Tas ietver Ziemeļvalstis un jo īpaši Somiju. Mūsu sadarbība ietvers plānošanu kopīgai rīcībai krīzes situācijā. Mēs palielinām sadarbību ar Baltijas valstīm, Poliju, ES, NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Transatlantiskās saites ir vissvarīgākās, tāda ir arī vienota Eiropas reakcija uz notikumiem, kas ir izaicinājums Eiropas un pasaules drošībai," klāstīja Zviedrijas aizsardzības ministrs, kad viņam jautāja, ko valsts ir darījusi, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas pēc Ukrainas Krimas pussalas aneksijas.

Šogad Lennarta Meri konferencē, kas notiks no piektdienas līdz svētdienai, tiks runāts par Eiropas un NATO nākotni.

Konferencē, kas šogad Tallinā norisināsies desmito reizi, pulcēsies augsta ranga politiķi un jomas eksperti no visas pasaules. Dalībnieku vidū būs Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis, Francijas valsts sekretārs Eiropas lietās Arlēms Dezīrs, Rumānijas ārlietu ministrs Lazers Komenesku, Hultkvists, NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs, ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess, bijušais Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, ASV sankciju politikas koordinators Daniels Frīds un Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pirmo reizi konference notika 2007. gadā - Lennarta Meri nāves pirmajā gadadienā -, tādējādi atzīmējot bijušā Igaunijas prezidenta, ārlietu ministra, diplomāta un aktīva sabiedriskā darbinieka ieguldījumu mūsdienu Eiropas politikā.

Meri (1929-2006) bija Igaunijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1992. gadam un prezidents no 1992. līdz 2001. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!