Kā jau minēts, iepriekšējā daļā, akumulētais tiešo ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālā (ĀTIP) norāda, cik liela (€) ir ārvalstniekiem piederošo kapitāldaļu (akciju) kopējā vērtība.
17.1.2017 Latvijā ir reģistrētas 29 258 kapitālsabiedrības, kurās daļa vai viss kapitāls pieder ārzemniekiem. Šajās kapitālsabiedrībās kā īpašnieki ir uzrādīti nedaudz lielāks skaits 29 678 ārvalstu personas. Šīs 29 678 personas pārstāv kopumā 135 ārvalstis. 2016. gadā ārvalstu skaits palielinājās par divām, jo šogad Latvijā parādījušies divi Senegālas un viens Kamerūnas uzņēmējs.
ĀTIP uzņēmumiem piederošā kapitāldaļu kopējā vērtība gadu mijā bija 7 135 289 389 eiro un sekojoši ārvalstniekiem šobrīd pieder ap 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla (no 24 468 345 363 eiro).
Pēckrīzes un "Pretkrievijas ekonomisko sankciju" rezultātā Krievija gada laikā kļuvusi par 2. lielāko investoru Latvijas uzņēmumos
ĀTIP līderis pēc apjoma jau faktiski no Latvijas Republikas atjaunošanas pirmsākumiem ir Zviedrija, kura arī uz 2017. gada sākuma turpina saglabāt "līdera" pozīcijas ar 1,2 miljardiem eiro vērtu ĀTIP "portfeli", taču, īpaši, pēdējā gada laikā tai strauji pietuvojusies Krievija, sasniedzot jau 0,7 miljardu eiro ĀTIP vērtību.
Jāpiebilst, ka Krievijas investīciju straujais pieaugums turpinās arī 2017.gadā – jau pirmajās jaunā gada nedēļās reģistrēti 66 Krievijas darījumi ar uzņēmumu kapitāla daļām, par vairāk kā 16,034 miljoniem eiro un 2016. gadā – 1 gada laikā Krievija pēc ĀTIP apjoma no 5 vietas ieņēmusi stabilu 2. vietu aiz Zviedrijas.
TOP 5 ĀTIP valstu grupā (un kopumā) izceļas Zviedrijas investīcijas vairāk kā 1,4 miljardu eiro apjomā 2011. gadā, kuras saistītas ar banku darbību nekustamā īpašuma jomā un saistību kapitalizāciju.
Zviedrijas uzņēmumi (atšķirībā no pašmāju un Krievijas bankām) pierādīja, ka ne tikai paši spēj atrisināt krīzes radītās finanšu problēmas, bet arī lielā mērā uzticas Latvijas valstij. Saprotams, lielā mērā šādu "investīciju" modeli noteica arī Latvijas haotiskā un nepārdomātā likumdošana NĪ jomā.
Atrisinot "pārkarsušā" NĪ tirgus radītās problēmas, Zviedrijas finanšu uzņēmumi bija arī tiek, kuri vislielākā mērā noteica ĀTIP investīciju samazinājumu. Domājams, ka neatrodot labus iemeslus krīzes (un LV nodokļu likumdošanas) rezultātā palielinātā pamatkapitāla saglabāšanai zviedri vēl vismaz tādā pašā apjomā varētu samazināt savu pamatkapitālu, sekojoši radot līdzīgu ĀTIP samazinājumu šogad vai nākamos gados.
ĀTIP uzņēmumu un investoru skaits.
Pēckrīzes gados vēl straujāk kā investīciju plūsma, būtiski izmainījusies kopuzņēmumu skaita sadalījums pēc to īpašnieku valsts. Pirmo vietu ar 22% no visu kopuzņēmumu skaita jeb 6461 no Latvijas kopuzņēmumiem aizņem Krievija, kuras pilsoņi un uzņēmumi pēckrīzes gados strauji palielinājusi kopuzņēmumu skaitu, bet vēl straujāk- investoru skaitu,- 6 pēckrīzes gadu laikā to vairāk kā divkāršojot.
Protams, arī sankcijas, kuras pret Krieviju noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā nekādā veidā neietekmē nedz naudas plūsmu, nedz investoru skaita pieaugumu.
Taču vēl vairāk Latvijas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) "projektu" izmantojušas citas bijušās PSRS valstis. Nepārdomātās un attiecībā pret Latvijas pilsoņiem - prettiesiskās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un citu nodokļu likumdošanas "īpatnību" dēļ daudzi ārvalstu pilsoņi izvēlās īpašumu pirkt nevis tieši, bet pastarpināti, investējot uzņēmumos. Rezultātā, Moldovas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas kopuzņēmumu skaits kopš 2010. gada ir pat četrkāršojies, Ukrainas- trīskāršojies, pēc Kipras finanšu krīzes- vairāk kā divkāršojies. Tiesa, stabili audzis arī Igaunijas un Lietuvas investoru skaits.
Par darbaspēka izmaiņām, nodokļiem, ĀTIP uzņēmumu peļņu un ieņēmumiem – nākamajā turpinājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
