Tolaik Latvijas tautsaimniecība strauji attīstījās, un brīdinājumos par iespējamo krīzi nākotnē ieklausījās tikai retais. Par ekonomiku un finanšu jautājumiem izglītota sabiedrība gan būtu kritiskāk attiekusies pret gāzēšanu grīdā valsts līmenī, gan spētu labāk plānot savus nākotnes ienākumus un iespējas. Tālab, lai noskaidrotu svarīgākos faktorus finanšu un ekonomikas izglītošanas sistēmas pārmaiņām Latvijā un vienotos par nākotnē veicamo, 2012. gada 27. janvārī notika Banku augstskolas un Latvijas Bankas sadarbībā ar Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūru rīkotā diskusija "Finanšu pratība Latvijā: izglītības loma un krīzes mācības". Tajā piedalījās vairāk nekā 30 dažādu valstisko un nevalstisko institūciju pārstāvji, tostarp atbildīgo valsts institūciju augstākās amatpersonas, kā arī finanšu un izglītības eksperti, kas ar saviem lēmumiem un darbību risina finanšu pratības un izglītības jautājumus.
Dalīšos ar jums diskusijas dalībnieku secinājumos un aicinu izteikt savu, vēlams, konstruktīvu viedokli par tēmu.
- Iepriekšējo 20 gadu laikā ir mainījušies gan finanšu tirgi, gan ir mainījusies finanšu patērētāju izpratne. Finanšu pakalpojumi ir kļuvuši masveidīgi - finanšu institūcijas ir kļuvušas par daļu no ikdienas dzīves sabiedrības visās grupās, tostarp skolas vecuma jauniešu vidē. Vienlaikus jāuzsver arī tas, ka katrs indivīds, neatkarīgi no izvēlētās profesionālās darbības jomas, ikdienā regulāri saskaras ar nepieciešamību pieņemt finanšu lēmumus, kuri ietekmē gan viņu pašu, gan ģimenes locekļu, gan plašākas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti. Šī situācija pamato finanšu izglītošanas aktivitāšu īstenošanas nepieciešamību jau no agrīna skolas vecuma, iekļaujot visas vecuma grupas, aptverot formālās un neformālās izglītības formas, tāpat arī daudzveidīgus informācijas un komunikācijas kanālus.
- Latvijā pēdējos gados finanšu izglītības kvalitāte vispārējās izglītības pakāpē ir apdraudēta, jo izveidojot vienu mācību priekšmetu pamatskolā - sociālās zinības, kurās ekonomikas apguve ir sadrumstalota un to pamatā nemāca ekonomikas speciālisti, un atceļot kā obligāti mācāma priekšmeta statusu ekonomikai vidusskolas klasēs, mūsdienu sociālās un ekonomiskās dzīves prasībām finanšu un ekonomisko zināšanu uzsvars ir nepietiekams.
- Lielā mērā finanšu pratības kvalitāte, ko, savukārt, ietekmē izglītības saturs un kvalitāte nosaka to, ka Latvijā veidojas nepareizi priekšstati par sakarībām un konsekvencēm, kas raksturo svarīgas Latvijas ekonomiskās attīstības izvēles, piemēram, eiro ieviešana un līdzsvarota budžeta veidošana. Ar ekonomikas un finanšu izglītības kvalitāti sasaucas dažādu baumu rašanās un izplatīšanās iespējas, kurām nav reāla pamata un kuras izraisa ažiotāžu finanšu tirgos, tādējādi atspēlējoties jeb kaitējot pašai sabiedrībai.
- Ja ekonomikas un finanšu izglītības mācīšanas nozīmīgumu pakārtojam citām prioritātēm, piemēram, dabaszinātņu mācīšanai, tad ir jāņem vērā, ka viens no mērķiem, kāpēc šīs zinības tiek uzskatītas par prioritārām, ir sagatavot augsti kvalificētus profesionāļus darbam uz augsti tehnoloģisku inovāciju orientētos uzņēmumos un uz komercializāciju orientētās pētniecības institūcijās. Šī mērķa īstenošana nav iedomājama bez kvalitatīvas ekonomikas un finanšu izglītības visos izglītības līmeņos, veidojot ekonomikas un finanšu izpratnes pamatus vienlaikus ar dabaszinātņu izpratnes pamatiem.
- Šobrīd, paužot vēlmi un gatavību iesaistīties sabiedrības finanšu izpratnes veidošanā, tostarp izglītošanā, dažādas institūcijas (Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Komercbanku asociācija un atsevišķas bankas, augstskolas) īsteno vai plāno finanšu pratības pilnveidošanas aktivitātes, kuru adresāts ir plašāka vai šaurāka sabiedrības daļa, izmantojot vienu vai vairākus informācijas kanālus. Starp šīm aktivitātēm ir izceļama Latvijas Bankas apmeklētāju centrs Naudas pasaule, FKTK portāls www.klientuskola.lv, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aktivitātes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās finanšu ceturtdienas, Latvijas Komercbanku asociācijas un Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu izglītības satura pārskatīšanas un skolotāju kvalifikācijas pilnveides iniciatīvas, Hipotēku bankas uzņēmējdarbības uzsācēju finanšu un ekonomisko zināšanu un prasmju kursi u.c. Pozitīvi vērtējot jebkuru aktivitāti šajā jomā, ir tomēr jāatzīst, ka Latvijā nenotiek sistēmiska, integrēta un koordinēta sadarbība finanšu pratības, izglītošanas un informēšanas uzlabošanā, kas balstītos uz visu ieinteresēto pušu sadarbību, izmantotu citu valstu pieredzi un labāko praksi, kā arī Latvijā veiktu pētījumu un apsekojumu rezultātus.
Un šādas bija diskusijas dalībnieku rekomendācijas atbildīgajām valsts institūcijām un citām finanšu paratības un izglītošanas procesos iesaistītajām pusēm
- Īstenojot izpratnes veidošanu par finanšu jautājumiem, svarīgi ir apzināties šādus akcentus:
- finanšu pratību un izglītošanu ir jāsaista ar ekonomisko izglītību plašākā nozīmē;
- izpratnes par finansēm un ekonomiku veidošanā īpaši svarīga ir ekonomikas kā atsevišķa un obligāti apgūstama mācību priekšmeta ieviešana vispārējās izglītības visos līmeņos (kādā no pamatskolas vecākajām klasēm un vidusskolā);
- tikpat nozīmīga, kā finanšu un ekonomiskās pratības veidošana skolās un augstskolās ir arī finanšu pratība, izglītošana un informēšana dažādām sociālajām grupām piederīgo pieaugušo vidē, izmantojot elastīgu pieeju izglītības un informācijas aģentu iesaistei, kā arī informācijas un komunikācijas kanālu izvēlei.
- Darbības, kuras ir jāveic finanšu pratības, izglītības un informēšanas kvalitātes pilnveidošanai ir šādas:
- valsts finanšu pratības politikas, stratēģijas un rīcības plāna veidošana, saskaņojot to ar citām stratēģijām (vispirms ar finanšu tirgus attīstības stratēģiju, uzņēmējdarbības veicināšanas un atbalsta stratēģiju un inovācijas veicināšanas stratēģiju);
- koordinētu un sistēmisku finanšu pratības politikas īstenošanu ir jānosaka kā izvēlētas institūcijas (alternatīvas - Latvijas Banka, FKTK, PTAC, LKBA, IZM vai cita institūcija) funkciju, kurai šī uzdevuma veikšanai ir pienākums veidot efektīvu, atvērtu un iekļaujošu sadarbību ar citām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm (gan finanšu pratības dažādu procesu organizētājiem, gan izglītības un informēšanas aģentiem);
- nekavējoties ir jāievieš obligāts mācību priekšmets ekonomika vidusskolā un pamatskolas vecākajās klasēs, bet integrētā veidā finanšu pratības aspektus ir jāapgūst jau no 1. klases, pamatzināšanas iekļaujot mācību priekšmeta sociālās zinības ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
