Foto: Privātais arhīvs
Kad 2015. gada decembrī tika parakstīta Parīzes vienošanās par klimatu, to uzskatīja par vāju politisku dokumentu, kas pārpilns ar bezjēdzīgiem solījumiem, diplomātiskiem kompromisiem un zinātniski apšaubāmiem apgalvojumiem. Rezultātā līdz šim dalībvalstu valdības pašas noteikušas savus mērķus vienošanās pildīšanai, – atskatoties uz savu vēlētāju sejas izteiksmi un pašmāju vides sargāšanas lobistiem.

Taču kopš parakstīšanas vienošanās reputācija ir uzlabojusies tik lielā mērā, ka VFR kanclere Angela Merkele to nodēvējusi par "lielu lēcienu", bet ASV izstāšanās no tās tiek cieši saistīta ar mūsu planētas glābšanu vai pakļaušanu ātrai iznīcībai.

ASV prezidents Donalds Tramps paudis uzskatu, ka Parīzes dokuments par globālajiem pūliņiem, lai mazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas, nodara ļaunumu amerikāņiem, apdraudot konkurētspēju, ražotnes un darbavietas. Baltā nama saimnieks ir nodēvējis šo vienošanos par "vienpusīgu" un izteicies, ka tās diktētie oglekļa izmešu normatīvi ir pārlieku augsti un ka ANO fonds, kas palīdz attīstības valstīm pretoties klimata izmaiņām, Savienotajām Valstīm izmaksā pārāk dārgi.

Sekas un spiediens

Trampa lēmums pamest Parīzes vienošanos kā bumerangs trāpīs attīstības valstīm, kuras gūtu labumu no Zaļā klimata fonda, kas saistīts ar šo dokumentu. Bija paredzēts, ka ASV ieguldīs 3 miljardus dolāru, lai atbalstītu valstis, kuras visvairāk pakļautas klimata izmaiņām, piemēram, attīstot to atjaunojamos resursus, vai arī cīnoties pret jūras līmeņa celšanos, kas apdraud, piemēram, Fidži. Baraka Obamas administrācija fondā jau ieguldīja trešo daļu līdzekļu, bet viņa pēctecis izplānojis atcelt maksājumus. Trūcīgajām valstīm tas var nozīmēt entuziasma apsīkumu svarīgu dabas aizsardzības pasākumu ieviešanā.

Amerikāņi nebūt vienprātīgi neatbalsta sava prezidenta lēmumu. Gluži pretēji, lai ASV nepamestu starptautisko vienošanos par klimatu, uz Trampu no dažādam pusēm ticis vērsts visai nopietns spiediens. Silīcija ielejas un citu vadošo kompāniju varenie vadītāji jūtas sarūgtināti par Trampa lēmumu, uzstādami, ka ir jāsekmē atjaunojamie enerģijas resursi, jo tādējādi tiek veicināta ekonomika, audzētas investīcijas un uzturēta konkurētspēja.

Vienprātības trūkumu pašā Baltajā namā motivē politiski argumenti: vai aizejot no Parīzes vienošanās, ASV demonstrē, ka nevēlas saglabāt vadošo lomu klimata jautājumā un ir gatavas atdot līderību Ķīnai un Indijai? Kā uz ASV izstāšanos reaģēs tās Āfrikas valstis, kas visvairāk cieš no globālās sasilšanas?

Bet ASV prezidentu neietekmēja pat paša meitas centieni saglabāt Amerikas dalību līgumā. Ivanka Trampa uzskata, ka izstāšanās nodara ļaunumu Savienoto Valstu globālajam tēlam un ārpasaulē vājina to morālo autoritāti. Bet Donalds Tramps šajā gadījumā ir apliecinājis, ka pilda savu priekšvēlēšanu solījumu. Viņš uzsver, ka viņa prioritāte ir Savienotās Valstis. Pirmkārt amerikāņi, viņu darbavietas, kalnrūpniecības pastāvēšana, ASV ekonomikas konkurētspēja, un tikai tad naudas pumpēšana globālo dabas postītāju iegrožošanai.

Trampam par savu rīcību nav daudz ko uztraukties kaut vai tādēļ, ka Parīzes vienošanās nedod Apvienotajām Nācijām nekādas sevišķas pilnvaras, ar kurām varētu panākt dalībvalstu apsolīto CO2 samazināšanu vai sodīt kādu valsti par saistību nepildīšanu.

Vai vainojams cilvēks?

Objektivitātes pēc nepiemirsīsim, ka pastāv arī viedoklis, ka globālās sasilšanas koncepcija nav nekas cits, kā pasaules birokrātu sacerēta afēra daudzu miljardu vērtībā.

Īstas zinātniskas vienprātības par to, ka pie aizvien lielākās sasilšanas vainojams cilvēks, nemaz neesot. Sasilšanas teorijas noliedzēji nepiekrīt, ka Zemes klimats ir sācis novirzīties no "normas". Nekādas "normas" nav, viņi saka – vienīgā klimata norma ir izmaiņas. Klimats uz Zemes ir mainījies visus miljardus gadu, kamēr uz mūsu planētas pastāv dzīvība. Izmaiņu iemesls ir Saule, kuras aktivitāte mainās ar lieliem un maziem periodiem: mierīga Saule izraisa paaukstināšanos, bet aktīva – sasilšanu.

Oponenti teic, ka globālās sasilšanas teoriju par to, ka klimatu var uzlabot ar administratīvās iejaukšanās metodēm, ir izstrādājusi ANO Starptautiskā klimata izmaiņas komisija (IPCC). Vispirms, 1988.gadā, tapa šī komisija, starptautisks birokrātisks veidojums, - un tikai pēc tam temperatūras grafiki sāka atšķirties no Saules aktivitātes. Komisijā iesaistītie zinātnieki pirmās atskaites melnrakstā esot secinājuši: nav pamata uzskatīt, ka klimatu ietekmē cilvēks. Birokrāti izsvītrojuši šo tekstu un aizstājuši to ar pretēju atzinumu.

Impīčmenta (prezidenta atstādināšanas) plānu kaldinātāju acu priekšā, ļoti iespējams, tūdaļ tiks celti aptauju rezultāti ar uzbriedušiem plus punktiem par labu Trampam. Bet no zinātniskās puses viņu atbalstīs tie pētnieki, kas piekrīt, ka "siltumnīcas efekts" dod ieguldījumu Zemes temperatūras svārstībās, taču teic, ka tas ir ļoti mazs salīdzinājumā ar Saules aktivitātes ietekmi. Trampa argumentus vairos tie, kas uzsver, ka visas ekoloģiskās katastrofas ir lokālas, bet to galvenais iemesls ir pārapdzīvotība, neizglītotība un trūkums.

Parīzes dokuments jālabo

Tātad, kas ļauj ANO apgalvot, ka ar Parīzes vienošanās prasību ievērošanu tiks novērsta globālās temperatūras celšanās vairāk nekā par 1,5 ° C? "Gluži tāpat, kā tad, ja Als Kapone apgalvotu, ka viņš bauda pieticīgus vidusšķiras pilsoņa ienākumus, kamēr ik gadu no nelegālā alkohola viņa kabatās ieplūst miljoni: radoša grāmatvedība," šādu salīdzinājumu nosauc Kanādas avīze "Toronto Star".

Saceltais satraukums par ASV izstāšanos būtu produktīvāks, ja ANO no jauna koncentrētu uzmanību uz Parīzes vienošanās saturu un pasaules valstu asociācija kopīgi prātotu, kā padarīt to zinātniski pamatotāku un juridiski saistošāku. Būtu nepieciešami saskaņoti pūliņi, lai nebūtu iemesla saukāt šo dokumentu par izteikti pretenciozu, moralizējošu un sociālistisku papīra gabalu. Faktiski, ir nepieciešamas sarunas, lai noslēgtu jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām.

Pēc Trampa demarša visas nozīmīgās vienošanās dalībvalstis ar Ķīnu un Indiju priekšgalā (tās kopā ar ASV pieder pie lielāko piesārņotāju trijotnes) sola, ka turpinās pūliņus, lai nepieļautu klimata izmaiņas. Austrālijas klimatologs Lūks Kemps pieļauj, ka jaunajā situācijā vairākas citas valstis var daudz aktīvāk iesaistīties vienošanās izpildē, dažas var pat dubultot savus pūliņus. Piemēram, Ķīna, kurai naudas ieguldīšana cīņai pret globālo sasilšanu ir viens no paņēmieniem, kā palielināt savu starptautisko ietekmi.

Vai Trumpa solis vedīs uz iespēju atgriezties pie Parīzes vienošanas koriģēšanas, ieviešot tajā ASV labvēlīgākus noteikumus? ASV prezidents ir paziņojis, ka vēlas "sākt pievienošanās sarunas atpakaļ uz Parīzes nolīguma, kura noteikumi būtu taisnīgi pret amerikāņu uzņēmumiem, darba ņēmējiem, iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem." Parīzes vienošanās tomēr neparedz, ka kādai ar to neapmierinātai valstij tiktu dotas iespējas mainīt dokumenta saturu sava labā. Sarunas jebkurā gadījumā ir jārīko ar visu 193 šā dokumenta parakstītāju valstu pārstāvju piedalīšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!