Vide un sabiedrības veselība pasaulē un Latvijā

Vide un tās ietekme

ES valstīs slimību slodze saistībā ar vides iedarbību ir ļoti atšķirīga, jo būtiski ir arī sociāli ekonomiskie aspekti. Tā pētījumā, ko Eiropas reģionā veikusi Pasaules Veselības organizācija, konstatēts, ka 1,8 – 6,4% no visiem nāves cēloņiem var saistīt ar ārējo gaisa piesārņojumu, bet iekštelpu gaisa piesārņojums saistīts ar 4,6% akūtām zemāko elpceļu infekcijām. Pētījumu programmā "Tīru gaisu Eiropai" ir konstatēts, ka 2000. gadā Eiropas Savienībā ārējā gaisa piesārņojuma dēļ priekšlaicīgi nomira apmēram 350 tūkstoši cilvēku, kas atbilst apmēram katra ES pilsoņa deviņu mēnešu dzīves garuma zaudēšanai. Tāpat katru gadu Eiropas valstīs vairāk nekā 20 000 cilvēku veselības problēmas rada pārlieka piezemes ozona koncentrācija.

Telpu mitrums, gaisa apmaiņas biežuma samazināšanās, celtniecības materiāli, krāsas, tīrīšanas līdzekļi, vides tabakas dūmi un kurināmā sadegšanas produkti ir iemesli sliktai iekštelpu gaisa kvalitātei. Slikta iekštelpu gaisa kvalitāte ir vairāku veselības problēmu iemesls – alerģiski simptomi, miega un koncentrēšanās traucējumi, klepus, šķaudīšana un astmai līdzīgi simptomi bērniem.

Ko liecina pētījumi

Ir maz pētījumu par ilgtermiņa iedarbības efektiem – hronisku bronhītu, plaušu funkcionāliem traucējumiem, lai, gan samazinoties ārējam gaisa piesārņojumam, plaušu funkcijas uzlabojas. Piemēram, Honkongā (1990), ieviešot sēru saturošas degvielas ierobežošanu, ievērojami samazinājās bērnu bronhu paaugstinātais jutīgums no 25 līdz 15%. ASV Atlantā (1996), ieviešot alternatīvas transporta stratēģijas, bērnu ar akūtiem astmas simptomiem iestāšanās slimnīcā samazinājās par 46%.

Piesārņojums ar slāpekļa oksīdu novērojams pilsētas ielās un lielo autoceļu tuvumā, pilsētu centros, kur koncentrējas daudz auto, tāpat arī dzīvokļos, kur izmanto gāzes pavardus. Sievietēm un bērniem konstatē vairāk zemāko elpceļu saslimšanas.

Ļaundabīgo audzēju izcelsmē būtiska nozīme ir ģenētisko un vides faktoru mijiedarbībai – it sevišķi plaušu, kuņģa, aknu un dzimumorgānu ļaundabīgo audzēju gadījumā. Galvenie ļaundabīgo audzēju riski darba vidē ir ķīmiskās vielas (azbests) u. c., jonizējošais starojums.

Eiropā 10 – 90% ādas vēžu saista ar ultravioletā starojuma iedarbību, it īpaši UVB iedarbību, lai gan nevar izslēgt arī UV iedarbību ļaundabīgās melanomas izcelsmē.

Gaisa piesārņojums arī var saturēt kancerogēnas vielas – benzolu, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus. Saldēta un žāvēta pārtika arī satur kancerogēnas vielas.

Lai arī nav pierādījumu par tiešu trokšņa iedarbību, izņemot darba vidi, bet netiešie iedarbības efekti – bezmiegs, miega traucējumi – palielina sirds asinsvadu slimību risku. Sievietēm grūtniecības laikā ir svarīgi izvairīties no trokšņa iedarbības, jo troksnis augļa attīstības periodā var ietekmēt bērna dzirdi vēlākajā dzīvē. Dzirde attīstās vēlākajā nervu attīstības stadijā, tāpēc ir svarīgi aizsargāt bērnus no pārmērīgas trokšņa iedarbības.

Daudzas ķīmiskās vielas un pesticīdi pēc struktūras ir ļoti līdzīgi hormoniem un pat mazā koncentrācijā var radīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus. Tā, piemēram, konstatēts, ka pēdējos 60 gados vīriešiem visā pasaulē vismaz par 50% pasliktinājusies spermas kvalitāte. Notiek zinātnieku pētījumi par bromēto liesmu slāpētāju, insekticīdu, herbicīdu, ftalātu ietekmi, piemēram, uz vairogdziedzera hormona līmeni. Tomēr nevar noliegt, ka svarīgs ir arī t. s. vides mantojums, ko vecāki nodod bērnam. Pat neliels un par drošu uzskatīts ķīmiskais piesārņojums, var būtiski ietekmēt vēl nedzimušo bērnu un radīt veselības problēmas vēlākajā dzīvē.

Ķīmiskās vielas un bērna organisms

Veicot biomonitoringu potenciāli bīstamo vielu noteikšanai asinīs, asins paraugos analizēja pavisam 103 dažādas vielas no 7 dažādām ķīmiskām grupām. Latvijā datu par bērnu veselības traucējumiem saistībā ar apkārtējās vides piesārņojumu ir ļoti maz. Bērni ir jūtīgāki, uzņem vairāk pārtikas un ūdeni uz vienu kilogramu svara (līdz ar to arī vairāk kaitīgo vielu). Arī ieelpo vairāk gaisa, pavada vairāk laika ārējā vidē, tātad vairāk pakļauti vides iedarbībai, arī piesārņojumam. Jāņem vērā, ka orgānu sistēmas (smadzenes, hormonu sistēma, reproduktīvie orgāni un imūnā sistēma) attīstības stadijā ir ļoti jūtīgas pret piesārņojumu. Akūtās elpceļu infekcijas, bērniem, kuri aug un attīstās piesārņotā vidē, traucē normālu plaušu attīstību, it īpaši agrīnā bērnības periodā, kas var vēlāk veicināt plaušu slimību attīstību. Vides tabakas dūmi, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži gaisā ir riska faktori gan auglim attīstības periodā, gan arī augošam bērnam.

Par ko sūdzas Latvijas iedzīvotāji

Latvijā par sliktu un ļoti sliktu veselību sūdzas tikai 15,6% vīriešu un 20,9% sieviešu, visbiežāk Latgales reģionā. Mūsu cilvēkiem vislielākās problēmas sagādā sirds–asinsvadu un plaušu slimības, tās pat ierobežo ikdienas aktivitātes. Tā, piemēram, Vidzemē par tām sūdzas 31,7% iedzīvotāju, Latgalē – 35,1%, Kurzemē – 31,6%, Rīgas reģionā – 30,6%. Darba vides apstākļus par veselībai traucējošiem uzskata 16,7% iedzīvotāju. Par hroniskām plaušu slimībām sūdzas 4,1%, bronhiālo astmu – 1,9% un citām plaušu slimībām – 16,7% cilvēku. Ar gaisa piesārņojumu pilsētās ir neapmierināti 34,7% Latvijas iedzīvotāju, bet putekļi un kaitīgas ķīmiskās vielas darba vidē traucē 43% vīriešu un 28% sieviešu.

Jāsecina, ka cilvēku veselības pārmaiņu negatīvā tendence pārsniedz pozitīvo.

Kādu gaisu elpojam

Kaut arī emisiju samazinājuma ziņā Latvija šogad Eiropas valstu vidū ir sasniegusi labākos rezultātus, tomēr gaisa piesārņojuma problēma joprojām pastāv, īpaši lielajās pilsētās. Tajās tiek pārsniegtas gaisā suspendēto cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu, t. sk. slāpekļa dioksīda, pieļaujamās normas. Piemēram, 2005. gadā Rīgas centrā slāpekļa dioksīda līmenis (zemākais līmenis cilvēka veselības aizsardzībai) tika pārsniegts 459 reizes, pilsētas nomalēs – 28 – 42 reizes. Liepājā un Rēzeknē – attiecīgi 58 un 57 reizes. Slāpekļa dioksīda emisiju galvenais avots lielajās pilsētās ir autotransports. Tā, piemēram, Rīgas domes Vides centra "Agenda 21" informācija liecina, ka slāpekļa dioksīda fona koncentrācija ir 26,3 ?g/m3 un vislielākās fona koncentrācijas Rīgā ir konstatētas ielās ar intensīvāko satiksmi un lielāko satiksmes sastrēgumu laikā. Transports arī ir galvenais gaisā suspendēto cieto daļiņu (putekļu) piesārņojuma avots.

Vislielākie benzola koncentrāciju pārsniegumi ir konstatēti Rīgā ostas rajonā. Paaugstināta benzola koncentrācija Rīgā novērota K. Valdemāra ielā, Brīvības ielā, arī stacijā Mīlgrāvis. Samērā augstas benzola koncentrācijas konstatētas Nīgrandē. Citās vietās – Ventspilī un Liepājā – gada vidējās koncentrācijas ir zemākas.

Galvenie sēra dioksīda piesārņojuma avoti ir siltumenerģētikas uzņēmumi, kur tiek izmantots sēru saturošs kurināmais, kā arī dīzeļdegvielu izmantojošie transporta līdzekļi.

Ne Rīgā, ne pārējā Latvijas teritorijā 2005. gadā netika novēroti piezemes ozona rādītāju pārsniegumi. Jāatzīmē līdzīga situācija ar svinu, arī oglekļa oksīda monitoringa rezultāti neuzrāda pārsniegumus.

No kā jāpiesargājas

"Latvijas Vides pārskata" (2001) dati liecina, ka 2000. gadā Latvijā apritē bija apmēram 800 ķīmisko vielu un 2000 ķīmisko produktu. Tagad, visticamāk, tās izmantojam vēl vairāk. Īpaša uzmanība jāpievērš toksiskām ķīmiskām vielām, tādām, kas ir ķīmiski noturīgas vidē, spējīgas ieslēgties dzīvo organismu barības ķēdē un uzkrāties dzīvnieku un cilvēku organismā. Tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji – pesticīdi, smagie metāli, rūpnieciski tehnoloģiskie produkti un augstu temperatūras procesu blakusprodukti.

Tiesa, smago metālu, īpaši dzīvsudraba un kadmija, piesārņojumam ir tendence samazināties. Kopš 1995. gada ir vērojams stabils dzīvsudraba un kadmija izdales samazinājums saistībā ar sadedzināšanas tehnoloģiju uzlabošanos, pārmaiņām kurināmā struktūrā un svinu saturošā benzīna daļas samazinājumu.

Slikts gaiss – vāja veselība

Latvijā jau vairākus gadus darbojas deviņas gaisa piesārņojuma monitoringa stacijas. Tomēr tas nav pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu vides stāvokļa novērtējumu, īpaši lielākajās pilsētās Latgales reģionā, kur ir visaugstākie mirstības rādītāji, kā arī daudz augstāki saslimstības rādītāji ar elpošanas sistēmas slimībām salīdzinājumā ar citiem Latvijas rajoniem. Kā zināms, slikta gaisa kvalitāte ir viens no faktoriem, kas veicina alerģisko dermatītu, iedzimtu slimību, infekcijas slimību un zīdaiņu astmas attīstību. To arī apliecina 2003. gadā SIA "ITA Konsultants 2003" veiktais pētījums "Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju veselību Saldus rajonā" – pētot četru pierobežas pagastu iedzīvotāju (vecumā no 12 līdz 18 gadiem un no 18 līdz 60 gadiem) veselību (saslimstības, mirstības rādītājus, izvērtējot elpošanas sistēmas stāvokli un garīgo veselību), konstatēja, ka viņiem pieaug elpošanas sistēmas slimības un pasliktinās centrālās nervu sistēmas (garīgās veselības) stāvoklis salīdzinājumā ar iedzīvotāju veselības rādītājiem (kontroles) Jēkabpils un Aizkraukles rajonā. Kā iemesli nelabvēlīgai ietekmei uz veselību tiek minēta sēra dioksīda un benzola iedarbība (sēra dioksīda un benzola koncentrāciju pārsniegumi).

Secinājumi

Lai gan Latvijā pēdējā laikā nav veikti ne pieaugušo, ne arī bērnu vides veselības pētījumi, nevar noliegt vides faktoru nelabvēlīgo ietekmi uz veselību.