Ir vērts noskaidrot, kādēļ esam nonākuši tādā neapskaužamā situācijā, kad par krieviskajām partijām (SC, PCTVL, Par Dzimteni) nobalsoja 90’000 rīdzinieku. Savukārt par partijām, kuras arī spēj uzrunāt krievvalodīgo auditoriju (LPP/LC, LSDSP, Rīcības partiju), vēl aptuveni 40’000 rīdzinieku. Iespējams, precīzāku krievvalodīgo masu spēj parādīt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur Rīgā par krieviskajām partijām (SC, PCTVL, Par Dzimteni, Osipova partiju) nobalsoja 104’000 rīdzinieku. Par krievvalodīgo auditoriju uzrunājošām partijām (LPP/LC, LSDSP, Rīcības partiju) – vēl 25’000 rīdzinieku. Tātad abās notikušajās vēlēšanās par prokrieviskajām un kreisajām partijām nobalsoja aptuveni 130’000.
Lai gūtu pilnvērtīgāku priekšstatu, mums ir jāapskata 2005. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Toreiz krieviskās partijas un šodienas Saskaņas Centru veidojošās partijas bija sašķeltas. Toreiz par krieviskajām partijām (PCTVL, Jauno Centru, Tautas Saskaņas partiju, Darba partiju, Dzimteni, Latvijas Sociālistisko partiju) balsoja vien aptuveni 78’000 rīdzinieki. Savukārt par tām partijām, kuras spēja uzrunāt vismaz daļu krievvalodīgo auditorijas (LPP, LSDSP, SDS), balsoja aptuveni 32’000 rīdzinieku. Tātad kopumā par prokrieviskajām un kreisajām partijām nobalsoja aptuveni 110’000.
Jautājums ir: kur šīm partijām parādījās 20’000 liels papildus atbalstītāju loks. Daži to vēlētos pasniegt kā ievērojamu latviešu atbalsta pieaugumu krieviskajām partijām, bet tā tas nav. Visdrīzāk atbilde ir meklējama citur, precīzāk, „Naturalizācijas pārvaldē”, iepazīstoties ar statistikas datiem, varam konstatēt, ka pa šiem četriem gadiem ir naturalizējušies aptuveni 46’000 personu, galvenās iezīmes par šo naturalizējušos pilsoņu grupu: tie pamatā ir vēlēšanu vecumā; 90% no viņiem ir krievi, baltkrievi vai ukraiņi; no viņiem 71% ir bez augstākās izglītības pilsonības iegūšanas brīdī. Pēc pieejamajiem publiskajiem datiem nav iespējams spriest, kurā reģionā persona dzīvo, bet zinot, ka krievvalodīgo koncentrācija ir galvenokārt lielajās pilsētās, tad varam pieņemt, ka aptuveni puse no naturalizētajiem jaunpilsoņiem dzīvo Rīgā, tātad aptuveni 23’000.
Lūk, arī atbilde, kur slēpjas prokrievisko partiju atbalsta pieaugums.
Manā skatījumā šī nekontrolētā naturalizācija nav akceptējama, piemēram, 2005. gadā pilsonību izdāļāja katram interesentam, no visiem pretendentiem pilsonību saņēma 96,78% jeb naturalizēties neizdevās vien 3,22%. Šāda valsts politika, kura pārkāpj 1949. gada Ženēvas konvencijas 49. pantu, ir pilnīgi amorāla. Vēl amorālāku to padara fakts, ka aiz Šlesera platās muguras uz Rīgas Domi pretendē no LPP/LC saraksta E. Aldermane, kura vada Naturalizācijas Pārvaldi kopš 1994. gada beigām un ir piešķīrusi pilsonību 131’351 nepilsonim.
Šī nekontrolētā naturalizācija un pilsonības izdalīšana ir nesusi augļus it īpaši Saskaņas Centram, kurš latviešu auditorijai rāda inteliģento N. Ušakovu, kamēr krievu auditorijai A. Rubiku. Rīgas rezultāti ir panākti ar sekojošu patiesību – latviešu vēlētāji ir pasīvi vēlēšanu dienā, savukārt krievvalodīgie vēlētāji aktīvi piedalās vēlēšanu procesā. Tad jautājums – cik atzīstami ir vēlēšanu rezultāti, kur piedalās milzīgas masas ar nelikumīgi naturalizētiem pilsoņiem valstī, kur ir tik zema vēlēšanu aktivitāte (Piemēram, Kuldīgas novadā vēlēšanās piedalījās 41,87%, tātad mazākums, kura balsis tiek uzskatītas par VISU vēlētāju gribas izpausmi.)?
Es ceru, ka šī raksta lasītājs aizdomāsies par Latvijai draudošajām briesmām. Pirmsvēlēšanu laikā bija aktuāli runāt par ekonomiskajām un sociālajām problēmām, taču viens no pirmajiem darbiem, kuru jau šobrīd ir reāli apsprieduši jaunie koalīcijas veidotāji (LPP/LC, SC), ir krievu valodas lietojuma paplašināšana Rīgas pašvaldībā. Ekonomiskajai situācijai saasinoties, visdrīzāk tiks pieņemta vēl virkne lēmumu, kas virzīs Latviju pretī iznīcībai – tiks mainīts valodas likums; nepilsoņiem tiks piešķirtas vēlēšanu tiesības; latviešu karavīri tiks noniecināti, padomju karavīri tiks celti augstā godā...
Jautājums ir – vai tās divas Rīgas Domē iekļuvušās partijas, kuras lieto vārdu latviskās, stāsies pretī šai politikai, vai tomēr tiks apņemtas varas valgos un atbalstīs topošo Saskaņas Centra valdību?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
