Nesen no kādas Norvēģijas tulkošanas firmas saņēmām uzdevumu iztulkot kādas Latvijā strādājošas bankas un tās filiāļu darbinieku aptaujas rezultātus no latviešu valodas "labā angļu valodā". Angļiem ir paruna "You cannot make a silk purse out of a sow's ear" (Nevar izgatavot zīda somiņu no cūkas auss), un lai gan šis izteiciens attiecas uz jaunbagātniekiem, kas nekad nekļūs par aristokrātiem, jo tie nemāk uzvesties kā aristokrāti, taču šoreiz šo parunu var attiecināt uz mūsu uzdevumu, kas bija visai sarežģīts, jo simtiem atbilžu bija uzrakstītas nesakarīgā latviešu valodā – tajās bija simtiem izlaistu burtu, daudzviet vārdiem nebija garumzīmju, kur tās vajadzīgas, bet toties tās bija tur, kur tās nav vajadzīgas (piemēram, "nēsmu" "neesmu" vietā), pieturas zīmes vispār bija reti sastopamas. Turklāt plaši lietota bija "kārklu angļu" valoda: "Darbinieki ir frustrēti", "rīkoties proaktīvi", "kas rezultējas pasīvā produkta izmantošanā", "jauni spēlētāji iekaro finanšu tirgus" un pat "būtu nepieciešamas team building un brain storming", "esam atbildīgi par to, kas šodien notiek LV", "jāņem vērā feedback", "skorings nosaka" utt. No aptaujas atbildēm uzzināju, ka bankās klientu iesaista šādās operācijās:
Pirmkārt, bankas darbinieki ir pārliecināti, ka "seniri" (šķiet, ka domāti "seniori", pie kuriem piederu arī es) internetbanku nelieto, jo viņi "knapi redz un neko nesaprot". Klientu vispirms "sasegmentē" (šo operāciju var saprast – nosaka, vai klients ir noguldītājs, vai kredītņēmējs), tad klientu "pārceno" vai "noceno" (ja rodas grūtības ar kredīta atmaksāšanu), pēc tam klientu "nopako" (šo bankas operāciju es nesapratu, lai kā lauzīju galvu, tāpēc šī frāze palika netulkota), un pašās beigās klientu "apkapo" (kā noprotu, šajā vārdā izlaists burts, un pareizais vārds ir "apkalpo"). Tāds, lūk, bēdīgs rezultāts pēc 20 gadiem nepārtrauktu reformu gan izglītības, gan citās sistēmās. Turklāt jādomā, ka bankās strādā augstskolu beidzēji, nevis vidusskolēni.
Par angļu valodas zināšanām es nevaru izdarīt tik plašus secinājumus, jo "aptaujāto" loks nesniedzas simtos kā bankas gadījumā. Toties tas ir pietiekami reprezentatīvs, jo runa ir par 6 Moderno valodu fakultātes maģistratūras studentiem, kas pārtulkojuši literatūrkritiska darba 6 nodaļas no angļu valodas latviešu valodā. Rediģējot šos tulkojumus, konstatēju, ka katrā no 180 lappusēm ir pa lingvistiskai anekdotei. Piemēram, "spalvainā robeža starp dienu un nakti" (pārliecinājos, ka Tildes datorvārdnīcā vārdam "fuzzy" tiešām ir dota tikai viena nozīme "spalvains", lai gan šajā gadījumā tas ir tulkojams kā "neskaidrs"); frāze "the role that the king wanted him to play at his court" tulkota kā "karalis vēlas spēlēties ar viņu savā spēļu laukumā" (loma, kuru karalis vēlējās, lai viņš spēlē galmā). V. Šekspīra izteiciens "gentlemen of brave metal" (drošsirdīgie džentlmeņi) bija tulkots kā "jauno metālu džentlmeņi". Frāze "Rousseau advocates" (Ruso aizstāv) tulkota kā "Ruso advokāti". Didro nosaukts par līdzstrādnieku, lai gan tekstā teikts, ka viņš sarakstījās ar Katrīnu Lielo (correspondent). "In a wry Shandian manner" (nedaudz līdzīgā manierē Lorensa Sterna romānam "Džentlmeņa Tristrama Šendija dzīve un uzskati") tulkots kā "līkais Šendīns", lai gan šis romāns ir iekļauts bakalauru programmā un vismaz galvenā varoņa vārdam bija jābūt zināmam.
Vairāku filozofu vārdi bija nepareizi uzrakstīti, liecinot, ka par tiem nekas nav dzirdēts un viņu darbi nav lasīti. Piemēram, de Sadē (de Sāds), Mārtins Hedgers (Heidegers), Dolbaks (Holbahs), Fokalts (Fuko). Savā pārliecīgajā centībā atbrīvoties no padomju ideoloģijas un visādām filozofijām esam kopā ar ūdeni izlējuši arī bērnu, jo filologiem filozofijas vēsturi un pasaules kultūras vēsturi (ne tikai attiecīgās tautas kultūras vēsturi, kuras valodu students studē) nevajadzētu iekļaut izvēles priekšmetu daļā, bet šiem priekšmetiem vajadzētu būt obligātiem visiem filologiem.
Ja jau angļu valodas specialitātes studentu angļu valodas zināšanas ir tik vājas, tad varu iedomāties, kādas tās ir citu fakultāšu studentiem. Rezultātus mēs katru dienu dzirdam televīzijā. Reizēm gribas vaicāt, vai televīzija ir tik nabadzīga, ka nevar nolīgt angļu valodas speciālistu, kas izlabotu diktoru izrunu un smieklīgās kļūdas filmu titros (piemēram, tādas kā: "Es esmu angļu valodas majore" (I am majoring in English – Es specializējos angļu valodā) )?
Man ir vēl viens priekšlikums televīzijai. Stažējoties Anglijā, es katru rītu pie brokastu galda vēroju raidījumu, kurā grupai skatītāju uz pāris sekundēm parādīja kādu priekšmetu vai cilvēku, vai ainavu un lika tos sīki aprakstīt. Šādi raidījumi palīdzētu jaunajai paaudzei attīstīt runas mākslu latviešu valodā, jo mūs arvien vairāk apņem angliska vai amerikāniska vide. Un šī bagātība būtu tāda, ko "kodes un rūsa nemaitā", nevis tā, ko piedāvā vilinošie bagātību šķirstiņi.
Daudzi ministriju dokumenti ir labāks vai sliktāks angļu valodā rakstītu dokumentu gandrīz vai burtisks tulkojums. Eiropas rezolūciju un regulu transponēšana arī bieži tiek saprasta kā burtisks tulkojums. Kad Latvijai jāatskaitās Eiropas Komisijai par dokumentu transponēšanu, tad tulkotājiem šie dokumenti jātulko atpakaļ angļu valodā, un tas ir viegli izdarāms, ja attiecīgo Eiropas dokumentu, no kura tulkots latviešu dokuments, var atrast Eur-lex datu bāzē vai arī ja dokuments ir bijis tulkots labā latviešu valodā. Tomēr bieži, šādi šurpu turpu tulkojot, iznākums ir tāds kā bērnu rotaļā "sabojātais telefons", kurā beigu teikums stipri atšķiras no sākotnējā teikuma.
Un ne tikai ministriju, bet arī daudzu citu iestāžu dokumenti tiek tulkoti no aizlienēta angļu valodas dokumenta. Arī vairāku universitāšu un fakultāšu studentiem daudzos priekšmetos tiek norādīts materiāls angļu valodā, kas jāiztulko un jāizmanto referāta sagatavošanai. Reizēm šis materiāls ir rakstīts tik grūtā profesionālā valodā, ka diez vai pats pasniedzējs tiktu ar to galā. Nupat nopirku kladi, kas domāta ģeometrijas pierakstiem un uzdevumiem. Vāku iekšpusē teksts ir latviešu valodā, bet vāka ārpusē – angļu valodā. Vai tad mums nekā sava vairs nav? Vai latviešos vairs nemaz nav jaunrades gara un mēs esam kļuvuši par imitētājiem?
Un šādā veidā mūsu valodā ieceļo dažādi "eurospeak" jaunumi. Viens no pēdējiem, ko nesen dzirdēju Latvijas mutiskā tulka tulkojumā, bija "platleņķa piekļuve", un jau pēc pāris dienām šis izteiciens parādījās kāda Latvijas politiķa runā: "plaša leņķa problēmu risināšana". Eiropas politiķi, kas nepieder pie angļu tautības, ir "izdomas bagāti". Nesen dzirdēju terminu "infant industry". Tā kā daudzi no mūsu tulkotājiem un politiķiem aizraujas ar burtiskiem tulkojumiem (piemēram, "carbon footprint" ir tulkots kā "oglekļa pēda" – oglekļa dioksīda emisija), tad nebrīnīšos, ja kādu dienu parādīsies "zīdaiņu rūpniecība", lai gan šis nevajadzīgais angļu valodas jauninājums nozīmē tikai "jauno rūpniecību".
Vēl viens svarīgs jautājums ir tas, ka Latvijas iestādes un ministrijas labprāt meklē ārzemju lielo tulkošanas biroju palīdzību, tādējādi atbalstot citu valstu ekonomiku. Turklāt, ko mēs zinām par šo ārzemju biroju kvalitātes nodrošinājumu? Tulkotājus tie meklē Latvijā, bet vai mēs varam būt pārliecināti, ka viņiem ir labi latviešu valodas redaktori? Vai nebūtu prātīgāk dot tulkojumus mūsu pašu birojiem, pamatojoties uz konkursu, kā to dara Eiropas Parlaments, jo Latvijā ir vairāki biroji, kas var nodrošināt labu kvalitāti? Samaksas sistēma arī ir visai dīvaina un būtu regulējama. Kāpēc Latvijas iestādes ir gatavas maksāt ārzemju birojiem lielu naudu par tulkojumiem, lai tie savukārt maksātu tulkotājiem daudz labāk nekā Latvijas tulkotāju biroji? Veidojas burvju loks. Mazie Latvijas biroji maksā tulkotājam maz, tāpēc tie nevar piesaistīt labus tulkotājus, un savukārt tāpēc tie nevar dabūt labus pasūtījumus. Šo jautājumu vajadzētu risināt, kaut vai tulkotāju "cunftē", protestējot pret dempinga cenām.
Visumā latviešu valodas statuss Latvijā ir bēdīgs. Pat Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisija apstiprina terminus, kuru galotnes latviešu valodai nav raksturīgas. Senāk mūsu vecāki smējās par "kārklu vāciešiem", kas latviešu vārdiem piekarināja galotni "–ing" (Kalninga kundze), bet tagad ZA ļauj ieviesties pašas apstiprinātam vārdam "monitorings", lai gan pietiktu ar latviešu valodas terminu "uzraudzība".
Šķiet, ka ir mainījusies paradigma no krievu valodas uz angļu valodu. Ja senāk bieži dzirdējām krievu valodas ietekmētu frāzi "šis gabals labi skatās", tad tagad sabiedrībā labi pazīstama persona saka "šis šovs ir skatabls".
Vēl viena parādība, kas kropļo latviešu valodu, ir mašīntulkojumi, kuri bez rediģējuma nonāk "Google.lv". Piemēram, šāds teikums: "Kirkuk atrodas galamērķa Irāka. Tā atrodas ziemeļu daļas. Viņš dzīvo šeit par 601 000 cilvēku. " Un šādu tulkojumu sarodas arvien vairāk. Mūsu jaunā datorlietotāju paaudze drīz vairs nezinās, kam ticēt, vai savam latviešu valodas skolotājam, vai "Google.lv" rakstītajam vārdam.
Manuprāt, steidzami ir jāievieš projekti latviešu valodas uzlabošanai, nevis par 10 000 Ls. jāpēta, vai Latvijā var uzbūvēt kuģi, vai par 700 000 Ls. jācenšas noskaidrot, kā dzīvo zemnieki Latvijā, kam ir "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" (viņi nezaudētu ne savu kaktiņu, ne stūrīti zemes, ja viņiem iedotu šādu naudu).
Kopsim savu valodu, tautas dziesmu, Raiņa, Blaumaņa un Virzas skaisto, bagāto un niansēto latviešu valodu. Neļausim tajā ieviesties kroplīgām valodas formām, ne krieviskām, ne angliskām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
