Foto: LETA
Jau otro gadu biedrība "BASE", sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, veikusi pētījumu par ēnu ekonomiku Latvijas būvniecībā. Neskatoties uz pozitīvām tendencēm, kopumā ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē aizvien saglabājies satraucoši augsts.

Pētījuma rezultāti vēlreiz apliecina – samilzušās problēmas pašas no sevis neatrisināsies. Liela daļa nozares ir pārliecinoši paudusi gatavību nopietnām reformām, taču arī valstij ir jāgrib un jāspēj mainīties, jau vistuvākajā laikā pieņemot nozares turpmākajai attīstībai nozīmīgus lēmumus.

Ievērojamais ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē nav tikai būvuzņēmēju iekšējā problēma. Ir jāsaprot, ka nozares reformas, kas veicinās tās attīstību un konkurētspēju, pozitīvi ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību, pirmkārt, ļaujot valstij saņemt papildus ienākumus samaksāto nodokļu veidā.

Vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi

Gausie pārmaiņu procesi būvniecībā ir apliecinājuši, ka ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku nozarē neizskaudīsim. Šo īslaicīgo un bieži vien neefektīvo instrumentu vietā nepieciešams īstenot ilgtermiņa pasākumu kopumu, kas ļautu pāršķirt jaunu lappusi nozares attīstības stāstā.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aktīvi mēģina panākt, lai tiktu noslēgta nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām. Šo, Latvijas Darba likumā paredzēto, bet praktiski neizmantoto instrumentu slēdz nozares darba devēji un arodbiedrības. Eiropas valstīs šī ir ļoti plaši izplatīta un sevi pierādījusi pieeja – nozares darba devēji un darba ņēmēji vienojas par minimālo algu līmeni, un šāda vienošanās ir saistoša visai nozarei. Tas nozīmē, ka visiem ir vienādi spēles noteikumi, nelegāli maksāt kļūst bezjēdzīgi.

Šādas sistēmas ieviešana atstās pozitīvu efektu uz pilnīgi visiem būvniecības sektorā iesaistītajiem. Darba ņēmēji iegūs sociālās garantijas, savukārt uzņēmējiem tas nodrošinās godīgāku konkurenci. Gala rezultātā lielākais ieguvējs būs gan pasūtītājs, kurš saņems kvalitatīvāku produktu, gan visa sabiedrība, kas iegūs drošākas, ilgtspējīgākas un kvalitatīvākas būves. Savukārt valsts saņems papildus ieņēmumus nodokļu veidā.

Lai ģenerālvienošanos izdotos noslēgt, vispirms nepieciešami grozījumi Darba likumā. Šie grozījumi intensīvu sarunu rezultātā jau tikuši izstrādāti Labklājības ministrijā, iesaistoties gan valsts institūcijām, gan sociālajiem partneriem. Ceram, ka šomēnes grozījumi tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un steidzamības kārtā nonāks arī Saeimas dienas kārtībā.

Elektroniskā darba laika uzskaite

Vienlaikus būtiski saprast, ka ģenerālvienošanās par minimālo algu līmeņiem būvniecībā strādās tikai kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti. Jau šobrīd ir ļoti daudz lielo objektu, kur šāda darba laika uzskaite tiek izmantota un šogad tiks ieviesta vēl.

Ko tas praktiski nozīmētu? Būvniecībā strādājošo paveiktā darba apjomu ir diezgan grūti noteikt, taču elektroniskā darba laika uzskaite ļautu uzskaitīt ikviena būvlaukumā strādājošā cilvēka darbā pavadītās stundas. Katram būvlaukumā strādājošajām – sākot no vienkāršāku darbu veicējiem un beidzot ar augsta līmeņa speciālistiem – būtu jāreģistrējās, gan ieejot, gan izejot no būvlaukuma.

Būvniecības padome jau ir konceptuāli atbalstījusi Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanai. Priekšlikumu pozitīvas virzības gadījumā elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tiks ieviesta jau ar 2017. gada 1. oktobri.

Kārtis valdības rokās

Uzņēmumi, kuri iesaistās ģenerālvienošanās procesā, pārstāv to nozares uzņēmumu daļu, kuriem ir vēlme veidot ilgtspējīgu būvniecības nozari. Tādēļ ģenerālvienošanās noslēgšanā izšķirīga ir motivācijas programmas izstrāde tiem uzņēmumiem, kuri piedalīsies tās noslēgšanā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā tieši uzņēmumu motivācija būs faktors, kurš noteiks to, vai būvniecības nozarē būs iespējams uzsākt būtiskas pārmaiņas.

Šāda motivācijas programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus. Tie būtu vērsti, piemēram, uz administratīvā sloga mazināšanu vai jebkāda cita veida atbalstu, kuri jūtami uzlabotu uzņēmumu komercdarbību un sadarbību ar valsts institūcijām.

Šobrīd jautājums par ģenerālvienošanās drīzu noslēgšanu ir valdības rokās un tai jau vistuvākajā laikā jāspēj pieņemt būvniecības nozarei un visai Latvijas tautsaimniecībai izšķirīgus lēmumus. Panākot nepieciešamos likuma grozījumus un izstrādājot mehānismus uzņēmēju motivēšanai, tiks sagatavota vajadzīgā augsne vienošanās noslēgšanai jau 2018. gada sākumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!