Foto: Cehs.lv kolāža
Pirms divām nedēļām mēs publicējām rakstu ar nosaukumu "Man nepatīk mans bērns" un lielākajai daļai lasītāju pasaule nebeidza griezties, citi to uztvēra kā joku un pasmējās, pavisam daži saprata raksta vēstījumu un padalījās ar to sociālajos tīklos. Tikmēr daži komentētāji steidza norādīt, ka mēs pildām Sorosa plānu - iznīcināt visas šķīstās proletariāta vērtības.

Un tad ir tādi sabiedrības locekļi kā Asociācijas ģimene locekļi. Viņuprāt, mēs esam vērsušies pret konkrētā raksta subjektu, zīdaini vārdā Reinholds, ar naida runu. Šāds apgalvojums gan varētu šķist nedaudz liekulīgs, ņemot vērā, ka tas ir nācis no organizācijas, kura izturas ļoti naidīgi pret jebkuru atšķirīgu viedokli par ģimeni.

Garš stāsts īss, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija mūs informēja, ka Valsts policija šobrīd izvērtējot, vai bērna nosaukšana par "mazo sūdu" ir naida runa un attiecīgi arī sodāma pēc Latvijas valsts Krimināllikuma. Līdz šim mēs tā īsti neuztraucāmies par nodokļos samaksātās naudas izlietojuma lietderību, taču šoreiz esam no sirds gandarīti, ka tā tiek tērēta, lai iepazīstinātu plašāku publiku ar mūsu daiļradi.

Rakstam par Reinholdu pamatā bija vairākas reālas vecāku "grēksūdzes" internetā, taču tam nav būtiska nozīme, jo raksta mērķis bija informēt lasītāju, ka ne visas laulības un ne visas bērnu piedzimšanas ir super priecīgas un super laimīgas izmaiņas dzīvē. Un šādos brīžos, Jūlijai Stepaņenko un viņas personīgajā Propagandas ministrijā jeb Asociācijā ģimene atskan trauksme. Redziet, Asociācija ģimene sevi pozicionē kā fizisku un juridisku personu grupu, kuras mērķis ir aizsargāt ģimeni, bet realitātē tas ir pulciņš ar hiperemocionāliem un maģiski domājošiem cilvēkiem, kas cenšas izveidot ģimenes kultu. Šis kults pielūdz ideju par ģimeni, kur laulātie ir viens vīrietis un viena sieviete, viņiem ir bērni un viņi visi ir laimīgi. Ja kāds pasaka, ka bērna piedzimšana var padarīt ģimeni nelaimīgu, Asociācija ģimene pošas džihādam. Šis precedents liek domāt, ka Jūlijai Stepaņenko ir autoritāras noslieces, ja reiz viņa grib cīnīties pret vārda brīvību.

Nu labi, ja jau Jūlija Stepaņenko un Asociācija ģimene ir gatavi sodīt par domu noziegumiem un cīnīties par literāro varoņu tiesībām, kur jūs bijāt, kad Raudupiete ļāva noslīkt savam bērniņam akā? Kā Jūlija Stepaņenko varēja noskatīties tais vārdos, kur mazā Matīsiņa galva pazuda zem tumšajiem ūdeņiem, un neko nedarīt? Pieprasām, lai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā būtu iesniegums par Raudupietes nevērīgo izturēšanos pret pašas miesīgā bērna drošību un lūdzam Valsts policijai izvērtēt Rūdolfa Blaumaņa rīcību, atainojot literārā darbā vardarbību pret bērnu.

Un kā ar Jāņa Poruka "Kauja pie Knipskas"? Mūsu skatījumā, pie Cibiņa nāves ir vainojama skolotāju nolaidība. Vai arī šeit mēs varam sagaidīt kādu reakciju no iekšlietu struktūrām? Runājot par skolotāju un aizbildņu nolaidību, vai Asociācija ģimene vērsīsies pret Dž. K. Roulingas kundzi, ka tā ļāva mazo zīdainīti, kas nupat bija zaudējis abus vecākus, atstāt viņa tantes ģimenē, kurā viņš nebija mīlēts, bet turēts ieslēgts istabā, kuras logiem priekšā bija aizliktas restes? Vai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai nebija jāiejaucas, kad Harijs jau pirmajā skolas gadā tika pakļauts vairākām nāves briesmām, nemaz nerunājot par to, ka skolas direktors viņu audzēja kā cūku kaušanai, jo uzskatīja, ka viņam ir pielipusi daļa no ļauna burvja dvēseles? Ā, pareizi, jums tur daudz biedru ar maģisko domāšanu, jūs tādām lietām ticat.

Un viens no spilgtākajiem gadījumiem – Brūss Veins! Kur bija Asociācija Ģimene, kad pēc mazajam Brūsam bija jākļūst par liecinieku viņa vecāku slepkavībai? Vai tas ir normāli, ka pēc vecāku nāves, par bērna aizbildni kļūst viņa sulainis? Nav brīnums, ka mazais zēns, nesaņēmis adekvātu psiholoģisko atbalstu, izauga par sociopātu, kurš pa naktīm skraida apkārt pa pilsētu, pārģērbies par sikspārni un piekauj cilvēkus? Valsts policija jau dzen pēdas Betmenam?

Tomēr, ja tā padomā, Asociācijai Ģimene ir vairāk kopīga ar Blaumani, Sudrabu Edžu un Roulingu, nekā viņiem gribētos atzīt. Visi iepriekšminētie nodarbojas ar fikciju - kāds ar drūmu, kāds - cerīgu, savukārt Asociācija Ģimene - ar līdz vēmienam pūkainām pasakām par to, kā bērni un ģimene ir visu problēmu risinājums, ka vecākiem ar asarām acīs jāpasakās visuvarenajiem katru reizi, iedomājoties par savu bērnu, nevis reizēm godīgi jāatzīst - kā man tas mazais sūds ir izbesījis.

Vēl mēs gribētu vērst uzmanību uz Asociācijas ģimene logotipu, tas ļoti atgādina to, ko mūsdienās saprot ar "Eifeļa torni", jeb seksuālu aktu starp diviem vīriešiem un vienu sievieti, kad sieviete ir noliekusies, lai apmierinātu katru vīrieti savā pusē, bet tie tai mirklī viens otram "dod pieci". Mūsuprāt, šādā kontekstā iesaistīt bērnus nav tikumīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!