Padarīt Latviju zaļāku un samazināt mūsu atkarību no Krievijas gāzes. Tādi bija enerģijas ražošanas subsīdiju mērķi. Nodomi bija labi – atbalstīt jaunos enerģijas ražotājus, lai Latvijā būtu efektīva elektrības un siltuma kopražošana (koģenerācija) un mēs tajā izmantotu vietējos atjaunojamos resursus (piemēram, koksni, upju un vēja enerģiju).
Diemžēl labie nodomi sāka bruģēt ceļu uz OIK (obligātā iepirkuma komponentes) elli. Kalvīša un Godmaņa valdību laikā OIK subsīdijas attiecināja ne tikai uz atjaunojamo resursu un koģenerācijas enerģiju, bet arī uz lielajām "Latvenergo" TEC, kas ražo elektrību no Krievijas gāzes. Tāpat netika ierobežots izsniegto subsidētās enerģijas atļauju skaits un valsts atbalsta termiņš. Citiem vārdiem sakot, OIKisti varēja rēķināties ar dāsnu beztermiņa virspeļņu, ko viņiem ar saviem rēķiniem apmaksātu Latvijas cilvēki un uzņēmumi. Latvija varēja "lepoties" ar vienu no dāsnākajām enerģijas subsīdijām Eiropā.
Vai būtiski pieauga zaļās enerģijas īpatsvars? Nē. Vai uzlabojās Latvijas iedzīvotāju labklājība un ekonomikas konkurētspēja? Gluži otrādi. Realitātē mēs ieguvām lielākus elektrības rēķinus, nodrošinot vērienīgu peļņu nelielai cilvēku grupai, kas "zaļi" iekārtojās un sāka parazitēt uz visas sabiedrības rēķina. Zaļā enerģija ir diskreditēta. Labie nodomi pārvērtušies par slogu visai sabiedrībai, un tas vairo nabadzību un nevienlīdzību.
Kad 2011. gada nogalē kļuvu par ekonomikas ministru, ķēros pie OIK parazītisma novēršanas. Atceros, ka situācija, kas atklājās, uzsākot darbu, toreiz pārspēja manas visļaunākās aizdomas. Izrādījās, nebija pat veikti aprēķini par nākotnē sagaidāmo finanšu slogu un tā ietekmi uz Latviju. Tāpēc pirmais, ko darījām, lai pārtrauktu jaunu atļauju izsniegšanu, – izsludinājām visaptverošu moratoriju. Subsidētās enerģijas "bīdītāji" lika šķēršļus, un šī jautājuma saskaņošana valdībā prasīja vairākus mēnešus, tomēr 2012. gada augustā lēmums tika pieņemts. Tika arī noteikts, ka visām izsniegtajām, bet neīstenotajām OIK atļaujām termiņš beigsies piecu gadu laikā, proti, līdz šī gada rudenim.
Līdz 2012. gada 8. septembrim, kad stājās spēkā moratorijs, valsts kopumā bija izsniegusi vairāk nekā 1000 OIK atļauju, uzliekot Latvijas iedzīvotājiem nākotnes finanšu saistības vairāku miljardu eiro apmērā.
Līdztekus jaunu atļauju izsniegšanas apturēšanai mēs sākām kontrolēt un regulēt jau darbojošos OIK projektus. Mēs ieviesām reālas OIK saņēmušo staciju pārbaudes uz vietas, uzlikām par pienākumu katru gadu sniegt sertificētu auditoru apstiprinātu darbības pārskatu. Noteicām arī laika ierobežojumu OIK subsīdiju saņemšanai – līdz 10 gadiem mazākas un līdz 15 gadiem lielākas jaudas stacijām. Mēs panācām samazinātu atbalstu "Latvenergo" TEC gāzes stacijām, šādi ietaupot desmitiem miljonu Latvijas enerģijas patērētājiem.
Ieviestie ierobežojumi ļāva samazināt realizēto OIK projektu skaitu: no vairāk nekā 1000 izsniegtām atļaujām ap 600 tā arī ir palikušas neīstenotas. Tomēr bija skaidrs, ka arī ar īstenotajiem ap 400 OIK projektiem pietiek, lai radītu nesamērīgu elektrības rēķinu sadārdzinājumu. Tādēļ ieviesām OIK kompensācijas mehānismu kā atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, līdzfinansējām subsīdiju saņēmējiem uzlikto nodokli (SEN jeb subsidētās enerģijas nodoklis), pievienojot vēl papildu līdzekļus no valsts budžeta.
Toreiz subsīdiju saņēmēji, iebilstot pret viņiem uzlikto jauno nodokli, vērsās Satversmes tiesā. Taču tā ar spriedumu atzina subsidētās enerģijas nodokļa atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Īstenotās OIK reformas pareizību un likumīgumu apliecināja arī Eiropas Komisija.
Tādēļ īpaši sarūgtina TV raidījumā "Nekā personīga" publiskotie fakti, ka, neskatoties uz to, ka pirms pieciem gadiem tika izsludināts OIK atļauju moratorijs, shēmošana OIK jomā turpinās. Daži OIK atļauju saņēmēji ir gatavi tēlot elektrības ražošanas uzsākšanu, lai tikai nezaudētu tiesības iekasēt OIK. Šī OIK atļauju prakse ir nekavējoties jāpārtrauc!
Par OIK mantojumu mēs maksāsim vēl daudzus gadus, tomēr ir pēdējais laiks izmēzt OIK staļļus līdz galam. Līdztekus caurumu lāpīšanai OIK regulējumā un atbildīgo noskaidrošanai par jaunatklātajām shēmām ir jāveic visaptverošas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka OIKisti darbojas likuma ietvaros un sabiedrības interesēs.
Gadījumos, kad OIKisti pārkāpj izsniegto atļauju nosacījumus, valsts atbalsts ir nekavējoties jāatsauc, tādējādi samazinot sabiedrībai uzlikto saistību slogu. Tomēr ar šādu mantotās OIK sistēmas attīrīšanos vien nebūs gana. Elektrības sadārdzinājums vēl ilgi gulsies uz iedzīvotāju un uzņēmumu pleciem. Valsts budžetā būtu jārod līdzekļi, lai papildus kompensētu OIK radīto sadārdzinājumu sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām.
Visbeidzot, mums jāvirzās uz priekšu. Eiropā šāda OIK netiek praktizēta, un tā ir neglābjami novecojusi. Saules un vēja enerģijas konkurētspēja ir būtiski pieaugusi, zaļās enerģijas cenas kļūst arvien konkurētspējīgākas tirgū. Latvijai nākotnē jāskatās, kā atbalstīt mājražotājus, uzņēmumus, kas paši ražo enerģiju savām vajadzībām.
Citiem vārdiem sakot, jāatbalsta uzņēmumu iesaistīšanās mikroģenerācijā, piemēram, atbalstot saules bateriju izvietošanu uz dzīvojamo namu un ražošanas ēku jumtiem, kā tas redzams citur pasaulē. Šobrīd saules baterijas kļuvušas pietiekami efektīvas, lai spētu apgādāt ar elektrību mājas arī Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Zaļā enerģija, labklājība un konkurētspējīga ekonomika nav neiespējams sapnis – tāda var būt Latvijas nākotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
