Nemaz nav smieklīgi, ka vēl šobrīd grandiozā simt miljonu prāva solās būt gada centrālais notikums mūsu valsts tautsaimniecībā.
Katrs, kas nopelnīja, cieta vai noraudzījās izdarīja kādu secinājumu.
Manējais ir sekojošs – nebija saprātīga, operatīva un rīcībspējīga regulatora, kas uzņemtos atbildību par notiekošo, kas valstiskām metodēm palīdzētu apjukušos līdzpilsoņus atmodināt. Savādi, bet kriminālajā pasaulē tolaik noguldījumos piesaistīto naudu nekontrolējamās aprites iespaidā dēvēja “vozduh” – gaiss – latviešu valodā.
Varbūt būtu pieticis ar kādu nodokli noguldījumiem ar procentiem virs saprātīgajiem. Pašlaik populārākais bizness ir tirdzniecība ar nekustamo īpašumu. Visu cieņu tiem zinātniekiem, dakteriem un automehāniķiem, kas aizvien vēl nav kļuvuši par maniem kolēģiem.
Nu jau katru dienu plašsaziņas līdzekļi vēsta par pilnīgi drošu iespēju sasniegt nirvānu jau nākošā dienā līdz būsiet metušies iekša aizraujošajā pasākumā – vienalga kādā veidā.
Visi korī uzgavilējam jauniem cenu rekordiem, ar gandarījumu nosecinām, ka vecās Eiropas metropoles teju būs pārspētas, ļaujam lai pasaule mūs apbrīno...
Mani reiz jau apbrīnoja. 1994. gadā apceļoju ASV. Satiktie lietišķie cilvēki, uzzinājuši, ka Latvijā iespējams noguldīt naudu ar 150% gadā dolāros nevarēja vien nobrīnīties, par to, ka solīdas bankas maksā 60% gadā vēl vairāk.
Vasarā būs 15 gadi, kopš esmu īpašumu tirgū varētu domāt - vajadzētu kaut ko saprast.
Pastāstīšu ko nesaprotu.
Pasaulē nekustamā īpašuma tirgus raksturošanai izmanto rādītāju – mājokļa cenas attiecību pret īres maksu, ko iespējams mēnesī iekasēt attiecīgo mājokli izīrējot. Respektablais „The Economist” nesen bija publicējis pētījumu par nekustamā īpašuma tirgu dažādās pasaules valstīs.
Pētījumā uzskatāmi analizēta indeksa uzvedība Anglijā, ASV un Austrālijā. No1975 gada līdz pat gadsimtu mijai ar biržu krahu indekss turas vidēji 100. Populārā valodā – ieguldot naudu īpašuma iegādē pircējs cer aptuveni100 mēnešos atpelnīt ieguldīto.
Biržu sabrukums apskatītajās valstīs mudinājis pircējus par nekustamo īpašumu maksāt vairāk.
Straujais indeksa kāpums 2004 gadā stabilizējas ASV pie atzīmes 130, pārvēršas kritumā Anglijā un Austrālijā attiecīgi pie 155 un 175. Latvijā indekss ir virs 200 – turpina strauji kāpt...
Apcerējumam mani pamudināja “Rīgas Balss” žurnāliste, kas par varītēm gribēja uzzināt kāpēc Šīns šūpo tirgu.
Godātā – palasiet, ko Jūsu avīze vēstīja apjukušajiem naudas piramīdu upuriem deviņdesmito gadu sākumā, varbūt pati atradīsiet atbildi. Izskatās, ka “apjukušajiem” nelīdz ne Latvijas bankas šefa nevarīgā vaimanāšana, ne ekonomista Kehra apsvērumi, ne Šīna pesimisms.
Varbūt Jūs ,Godātā, varat dažai labai ģimenei palīdzēt atskārst ekonomikas kopsakarības un nepieredzēt bērnu istabas iekārtas ūtrupi - bieži vien vienīgā istaba, ko iekārto ne uz kredīta.
Varbūt pajautājiet, tiem tirgus darboņiem, kas man pārmet sāju toni, kāpēc viņi tā satraucas, ka varētu apsīkt “apjukušo” pieplūdums, pajautājiet cik mēnešus caurmēra ģimene maksā bankai lai atlīdzinātu baņķieru slepus izmaksāto “prēmiju” maniem amata brāļiem ne vienā vien populārā uzņēmumā. Nožēlojami. Varbūt pajautājiet ekonomistiem- cik reāli ir augstāk pieminētajam indeksam noturēties virs 200.
... varbūt tomēr pēc 10 gadu muļļāšanās valstī ieviest nekustamā īpašuma nodokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
