Edvards Smiltēns: Politiķi. Valstsvīri. Eiro  (89)

13.decembra Saeimas sēdes debašu laikā "Saskaņas centra" deputāts Elksniņš teica, ka "nekas nenotika, kad mēs 2008.gadā nepievienojāmies eiro!". Savukārt no Zaļo un Zemnieku savienības puses diskusijā par eiro, tika piesaukts pat kosmoss. No šī iepriekš pieminētā kosmosa es aicinu nolaisties līdz konkrētiem Latvijas cilvēkiem un uzņēmējiem - līdz konkrētiem skaitļiem, kas ļauj katram izdarīt savus secinājumus:

Saeimas sēdes starpbrīdī, aprunājoties ar konkrētiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, veicu nelielu aptauju. Tika norādīts, cik lieli ir viņu zaudējumi valūtu konvertācijās.

- Nesen uzceltā 650 Latvijas zemnieku ražotne Latvijas Piens katru mēnesi zaudē aptuveni 7 000 līdz 10 000 latu. Katru gadu tie ir 84 000 līdz 120 000 latu. Desmit gados - 840 000 līdz pat 1 200 000 latu. Smiltenes piens, kurš šogad svinēja savu 100 gadu jubileju, 11 mēnešu laikā zaudējis 15 500 latu. Salīdzinoši mazāk tādēļ, ka eksportē tikai 30% no saražotās produkcijas. Vai nebūtu lietderīgāk ļaut šādiem uzņēmumiem šo naudu novirzīt attīstībai vai darbinieku atalgojumam?

- Lauksaimnieku kooperatīvs Latraps no šī gada jūlija līdz decembrim (sešu mēnešu laikā) valūtu konvertācijās zaudējis 270 000 latu. Uzņēmums kļūtu daudz spēcīgāks, ja šos zaudējumus ieguldītu jaunā graudu kaltē vai citur. Vai arī, izmaksājot kā peļņas pārpalikumu, šo naudu iegūtu simtiem kooperatīva zemnieku un viņu ģimenes.

- Aprunājos arī ar atsevišķiem Latvijas zemniekiem. Konkrēta augkopības un biškopības saimniecība Zemgales pusē (500 ha) katru gadu zaudē ap 3 000 latu. Gaļas lopu saimniecība Aizkraukles pusē - ap 1 000 latu gadā. Augkopības saimniecības īpašnieks Latgales pusē (400 ha) šos katru gadu zaudētos 2 000 latu labprāt paturētu savas ģimenes rīcībā.

- Viens no redzamākajiem mūsu kokrūpniecības uzņēmumiem - Latvijas Finieris katru gadu naudas mijējiem par konvertācijām maksā 50 000 līdz 60 000 eiro.

Īpaša neizpratne man ir par kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības - vai gadījumā nav tā, ka viņi, paši to neapjaušot, ir nostājušies pret mūsu Latvijas ražojošo lauksaimnieku, pārtikas un kokrūpniecības industrijas interesēm. Varbūt partija domā, ka ražojošie lauksaimnieki nākotnē vairs nebūs viņu vēlētājs?

Latvijas valsts un to iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no spēcīgām un konkurētspējīgām ražojošām un eksportējošām industrijām! Katru gadu Latvijas uzņēmēji valūtu konvertācijās samaksā aptuveni 70 miljonus eiro. Desmit gadu laikā šie zaudējumi var sasniegt pat vienu miljardu eiro. Turklāt, tie būtu tikai uzņēmēju zaudējumi. Papildus katru mēnesi ikviens Latvijas iedzīvotājs, kura kredīts ir eiro valūtā (vairāk nekā 80% no mājsaimniecību kredītiem ir eiro valūtā), ir spiests maksāt par šo valūtas konvertāciju. No Latvijas iespējas izmantot eirozonas "drošības sistēmu" būs atkarīga arī uzticamība mūsu valsts finanšu sistēmai un procentu likmes kredītiem.

Kur paliek mūsu nauda, kuru zaudējam valūtas maiņas operācijās? Zviedru bankās! Arī pie tiem naudas mijējiem, kur līdzšinējām Rīgas domes vadošajām amatpersonām bija tik kārdinoši pa kluso izvietot un pazaudēt Rīgas iedzīvotāju naudu.

Apzinos, ka iepriekš minētie skaitļi ir tikai viens no argumentiem un ka eiro ieviešana nav viennozīmīgs jautājums. Tā var nest līdzi arī vairākus negatīvus efektus, taču kopumā - pozitīvie ieguvumi Latvijai un tās cilvēkiem ir nesalīdzināmi lielāki! Turklāt tas ir arī ģeopolitisks jautājums. Tieši tādēļ es ceru, ka pirms lēmuma pieņemšanas par eiro ieviešanas likumu, ikviens Saeimas deputāts (arī tie eiro pretinieki, kuru uzkrājumi un kredīti ir eirovalūtā) vēlreiz pārdomās Čērčila minēto atšķirību starp politiķiem un valstsvīriem!