Esmu deldējis Rīgas Tehniskās universitātes solus programmā, ko daži asprāši sauca par "pazemes arhitektiem". Tajā viena no jomām bija atkritumu un visādu citādu cilvēku labumu savākšana un apstrāde.
Ir sanācis, ka par šo nozari varu spriest nevis kā "tantiņa no Bauskas" (zinātāji sapratīs), bet gan kā akadēmiski izglītots, praksē rūdīts "bez piecām minūtēm" inženieris.
Šodien atkritumu savākšana un pārstrāde ir palikta zem politiķu un ierēdņu "mikroskopa". Tajā strādājošajiem uzņēmumiem ir jārēķinās ar pastiprinātu interesi par sava biznesa ikdienas detaļām, kas agrāk kontrolētājiem un sabiedrībai kopumā šķita vienaldzīgas. Piemēram, gudrona dīķis Pierīgā vai kaimiņa izgāzti celtniecības gruži mežā, kur nu vēl atkritumu apsaimniekošanas kompānijas autoparka vecums.
Šāda valsts un lielākas sabiedrības daļas (tātad vēlētāja) reakcija ir neizbēgama pēc jūnijā piedzīvotā ugunsgrēka Slokas izgāztuvē – tā bija ilgi darbojusies, neraugoties uz iedzīvotāju sūdzībām Jūrmalas domē un Valsts vides dienestā. Pirmsvēlēšanu gadā valdībai absolūti nav vajadzīgas vēlētāju bailes, ka Latvija slīkst ne tikai savos, bet arī no ārzemēm ievestos atkritumos.
Zviedrija mums ilgstoši kalpojusi kā piemērs augstu standartu noteikšanai un ieviešanai dzīvē, kā labas saimniekošanas cienīgs paraugs. Līdz ar to liekas dīvaina liela Zviedrijas koncerna saimniekošanas prakse Latvijā. "Ragn-Sells" kopš tās izveidošanās 2003. gadā gluži konsekventi strādā ar zaudējumiem. Peļņas uzņēmumam nav bijis ne gadu! Zaudējumi mērāmi daudzos miljonos eiro. Peļņas nodoklī samaksāta nulle.
Šī Zviedrijas koncerna "Ragn-Sellsforetagen AB" vietējais meitasuzņēmums ir viens no Latvijas lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Lielākos zaudējumus "Ragn-Sells" cieta 2007.gadā – pārrēķinot no latiem, 1,09 miljonus eiro. Ļoti prāvi mīnusi firmas bilancē atrodami arī 2006. un 2012. gadā – attiecīgi 710 454 eiro un 792 059 eiro. Pērn uzņēmuma zaudējumi bija "tikai" 209 215 eiro.
Atļaujoties šādi saimniekot, "Ragn-Sells" iepirkumos piedāvā ļoti zemas cenas, reizēm pat nolaižot tās zem pašizmaksas. Tas jau rada aizdomas par izvairīšanos maksāt nodokļus pilnā apjomā. Vai tā būtu zviedru mātesuzņēmuma noteikta dempinga taktika? Vai vietējo "bāleliņu" attieksme pret tiem, kas dzīvo "aiz žoga" (jūras)? Gribas jau dzirdēt Zviedrijas vēstniecības skaidrojumu, vai tāda ir tās pārstāvētās valsts politika ārpus savas zemes robežām. Taču mani tā nedzird, savukārt vai valsts vīri to pajautās?
Dīvaina šķiet arī "Ragn-Sells" transporta līdzekļu iegādes politika. Šogad uzņēmums medijiem lepni ziņoja, ka nopircis divas jaunas "Scania" (ražo Zviedrijā) kravas mašīnas atkritumu pārvadāšanai – tas esot sākums regulārai autoparka atjaunināšanai. "Uzņēmuma mērķis Latvijas tirgū ir augt un attīstīties, tāpēc plānojam izveidot autoparku ar mašīnām, kas nebūtu vecākas par desmit gadiem," tā 3. aprīļa preses relīzē solīja firmas tehniskais direktors Jānis Bernāns.
Kā liecina CSDD reģistrs, ar šo pirkumu nepietika, lai "Ragn-Sells" autoparka (ar vairāk nekā četrdesmit specializētiem transportlīdzekļiem) vidējo vecumu padabūtu zem 13 gadiem! Atbilstoši ES prasībām un visiem nozares iepirkumu nosacījumiem Latvijā auto emisiju standartam ir jābūt "Euro 4" un augstākam. Tas neļauj izmantot par 2005. gadu vecāka izlaiduma mašīnas. Uzņēmums iemanās izmantot pat gandrīz 30 gadus "jaunus" auto. Apklaušinot zviedru auto izplatītājus Latvijā, uz jautājumu, vai tik veca "Norba" varētu pārvietoties Zviedrijā, saņēmu atbildi "nē".
Tātad uzņēmuma transporta novietne vairāk līdzinās "šrotam", kuram ārpus atkritumu savākšanas poligona nav vietas. Visos iepirkumos "Ragn-Sells" piedalās ar apšaubāmiem solījumiem, ka vajadzības gadījumā tas dabūs vajadzīgo autoparku no Igaunijas "māsas" vai Zviedrijas "mātes". Bet daudzo gadu garumā tā arī nav izdevies pāri Latvijas–Igaunijas robežai to dabūt. Es neceru, ka manu rakstu lasa "Ragn-Sellsforetagen AB" menedžments, bet tomēr: kāpēc tas, kas nav pieņemams Zviedrijā, tiek pieļauts Latvijā?
Šādas dīvainības, kas agrāk šķita "sīkumi", rada nopietnākas bažas par zviedru koncerna meitasuzņēmuma darbību Latvijā. Tāpēc neizbrīna ziņas, ka patlaban "Ragn-Sells" tiek turēta aizdomās (NRA, 18. oktobris) par iespējamu dalību ārzemju atkritumu ievešanas "shēmās".
Noslēdzot savas pārdomas, man kā praktiķim un pasniedzējam, kuram ir celtnieka tehniķa, tirdzniecības un marketinga, cilvēku vadības un biznesa vadības akadēmiskie grādi, ir daži jautājumi Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai.
Vai viņa patiešām domā, ka mazu uzņēmumu trenkāšana, neliekoties zinis par lielo darbību, var būtiski uzlabot stāvokli viņas kontrolētajā nozarē?
Un kurš ir viņas komunikācijas prasmju treneris? Jo VVD vadītājas izturēšanās maniere kameras, mikrofona un žurnālistu priekšā ir apbrīnas un analīzes vērta. Kā profesionālis, kurš aizvadījis daudzus desmitus mediju treniņu un līdzdarbojies vairāk nekā 300 interviju sagatavošanā, es redzu, ka Latvijā ir dzimis ģēnijs, kurš neesošo var padarīt par esošu. Pret kura treniņos iegūto prasmju mūri sagruva pat Artusa Kaimiņa suņu būda, un viņš sāka dziedāt Koļegovas dziesmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
