Nesen iznāca saruna ar Uzņēmumu Reģistra (UR) pārstāvjiem par situāciju ar elektroniskajiem dokumentiem, parakstiem un e-pārvaldes koncepciju Latvijā. Viena no galvenajām problēmām, kā uzsvēra koncepcijas veidotāji, ir tieši finansējuma trūkums. Liela daļa visa līdzšinējā darba ir darīta blakus pamata darba pienākumiem. Izdalīto līdzekļu ir pārāk maz. Varbūt galvenās valsts struktūras nemaz nevēlas ātru šīs koncepcijas realizāciju? Lai atbildētu uz šo jautājumu ir jāpaskatās sīkāk, ko tad nozīmēs valstij un iedzīvotājiem e-pārvaldes ieviešana.
Līdz šim, galvenokārt, ir runāts par tehnoloģijām. Lauzti šķēpi sakarā ar Microsoft piedāvājumu, apspriests IT speciālistu trūkums un kvalifikācija valsts struktūrās, spriests par serveru un datu pārraides kanālu jaudām. Tomēr izrādās, ka e-parvaldes ieviešana paredz veikt arī daudz dziļākas pārmaiņas valsts struktūru uzbūvē un iekšējās darbības procesos. Te neaprobežosies tikai ar elektronisku dokumentu pārsūtīšanu un apstrādi, interneta izmantošanu sadarbībai ar iedzīvotājiem. UR speciālisti ir ieplānojuši veikt (ne saviem spēkiem) totālu visas sistēmas auditu. Atkarībā no audita rezultātiem tiktu lemts par tās vai citas struktūras/ierēdņa efektivitāti un nepieciešamību. Pie tam UR apgalvo, ka daudzviet lietas nav sakārtotas.

Ministrijām šāds process nozīmē lielas pārmaiņas pastāvošajā struktūrā. Te vairs nebūs vajadzīgi ierēdņi, kuri pārliek dokumentus no viena galda uz citu, pa vidu uzķeksēdami parakstu. Var izrādīties, ka pārklājas arī dažādu ministriju struktūrvienību darba uzdevumi. Liekie cilvēki un nevajadzīgās struktūras ir jālikvidē. Nav jēgas veidot modernu informācijas sistēmu uz vecajiem pamatiem. Te vietā ir salīdzinājums ar patreizējo modes kliedzienu - CRM (klientu attiecību vadības) sistēmām. CRM ieviesēji visi kā viens apgalvo, ka IT ir tikai sistēmas sastāvdaļa (un viņiem ir taisnība). Modernas programmatūras instalēšana pati par sevi nespēs mainīt uzņēmuma attiecības ar klientiem un citām struktūrām. Tas pats ir ar valsti. Klienti šajā gadījumā esam mēs visi – valsts iedzīvotāji. Diemžēl valsts atrodas monopolsituācijā un tās darbību maz ietekmē konkurence.

Atsevišķas ministrijas, piemēram ekonomikas, steidzina procesu un vēlas ātrāk iedarbināt elektronisko parakstu un elektronisko dokumentu likumu. Taču ne visas ir tik pretimnākošas.

E-pārvaldi var ieviest arī bez augstākminētās audita procedūras un sistēmas sakārtošanas. Tā pat darbosies. Tikai pašā sistēmā paliks vietas daudziem liekiem un reāli nevajadzīgiem “zobratiņiem”. Vienkāršoti izsakoties - siltas vietiņas savējiem. Viss ir atkarīgs no ieinteresēto personu “politiskās gribas”. Ja varasvīri vairāk vēlēsies saglabāt “robus” nevis rūpēsies par valsts izdevumu racionālāku izmantošanu, nekas labs no idejas neiznāks. Godīgi sakot šobrīd nav pārliecības, ka viss varētu noritēt pēc optimistiskākā scenārija. Ja jau pat ISO9000 kvalitātes sistēmas atsevišķos privātos uzņēmumos tiek ieviestas ķeksīša pēc, vai valstsvīri vēlēsies izveidot labu pārvaldi? Ļoti daudzas līdzšinējas reformas ir novedušas tikai pie citām reformām. Piemērs – nepārtrauktās izglītības reformas.

Pēdējie notikumi ap Uzņēmumu reģistra vadītāju arī uzdzen drūmas pārdomas. Kā jau minēju, tieši UR speciālisti Māra Gulbja vadībā patreiz nodarbojas ar likumdošanas izstrādi šajā jomā. Tik pat labi dažu valstsvīru izteikumi var būt vērsti arī pret šo projektu. Galu galā pati koncepcija ir izstrādāta, atliek to sabojāt Saeimā 3 lasījumos, apstiprināt un ieviešanu uzticēt saviem cilvēkiem (konkursa kārtībā) un no ārpuses viss būs labi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit