Gandrīz identisks regulējums ir arī šodienas Krimināllikumā, kad par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu (balstoties uz tiesas spriedumu).
Par spīti bargajiem sodiem, kopējā summa, ko Uzturlīdzekļu garantijas fonds ir izmaksājis to vecāku vietā, kuri savu pienākumu paši nepilda, ir šokējoša - 2013. gadā no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summa sasniedza 15,7 miljonus eiro, savukārt kopējais nedzēstais uzturlīdzekļu parāds fondam jau pārsniedzis 100 miljonus eiro.
Lai risinātu šo situāciju, ar 2015. gada 1. jūliju Uzturlīdzekļu garantijas fonds publiskos ziņas par parādnieku, ja iesniedzējs tam piekritīs. Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm. Protams, ir nodalāmi izņēmuma gadījumi, piemēram, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus.
Jāpiemin, ka kādā no intervijām Tiesībsargs minētos grozījumus ir nodēvējis par "mūsdienu kauna stabu". Tomēr aktuāls ir jautājums – ja kriminālatbildība personu nebiedē, vai kauns ir pietiekošs iemesls, lai viņš tomēr sāktu pildīt savas saistības?
Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu ir uzskaitīti līdzekļi, kādus līgumslēdzējas valstis var izmantot uzturlīdzekļu piedziņas nolūkos, lai panāktu labprātīgu izpildi. Piemēram, veicot ieturējumus no darba samaksas, bankas kontiem un citiem avotiem, sociālā nodrošinājuma maksājumiem, nodokļu kompensācijām, pensijas pabalstiem vai to izmaksas aizturēšanu, īpašumu apķīlāšanu vai piespiedu pārdošanu, kredītvēstures izpētes biroju informēšanu, ka arī dažādu apliecību (piemēram, autovadītāja apliecības) neizdošanu, apturēšanu vai anulēšanu, mediācijas, samierināšanas vai līdzīgas procedūras izmantošanu.
No minētajiem līdzekļiem Latvijā tiek piemēroti ieturējumi no darba samaksas, bankas kontiem, pensijas pabalstiem un citiem avotiem, īpašumu apķīlāšanas vai piespiedu pārdošanas. Taču šie līdzekļi tiek piemēroti tikai tad, kad uz uzturu tiesīgā persona ir saņēmusi izpildu rakstu un iesniegusi to izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Turklāt praksē ir gadījumi, kad par uzturlīdzekļiem atbildīgā persona apzināti izvairās slēgt oficiālas darba attiecības un uzrādīt personiskos līdzekļus bankas kontos, kā rezultātā piedziņa nemaz nav iespējama.
Novērtējot Konvencijā minēto, jāsecina, ka praksē pastāv iespēja piemērot daudz efektīvākus līdzekļus, lai uztura nemaksātājam liktu nosvērties par labu labprātīgai un godprātīgai uzturlīdzekļu maksāšanai.
Apskatot konkrētus piemērus, jānorāda, ka Norvēģijā tiek piedzīti 97% no paredzētajiem uzturlīdzekļiem un valstij ir diezgan plašas tiesības uz piespiedu līdzekļu izmantošanu, tostarp, apķīlājot fondus, piemērojot arestu, policijas uzraudzību, pases konfiskāciju, aizliegumu izbraukt uz ārvalstīm, kā arī maksātnespējas pieprasīšana. Krievijā ir akceptēts likumprojekts uzturlīdzekļu nemaksātājiem atņemt autovadītāja apliecību. Tātad pastāv, un valsts var piemērot daudz efektīvākus paņēmienus, lai uzturlīdzekļu nemaksātājus motivētu pildīt savas saistības.
Ierosinu likumdevējam arī Latvijā ieviest tādus piespiedu līdzekļus, kuru piemērošanu tiešā veidā izjustu paši nemaksātāji, piemēram, liegt vadīt jebkāda veida transportlīdzekļus, apturēt parādnieka ieroču glabāšanas atļauju, kā arī paredzēt citādus tiesību ierobežjumus.
Atgriežoties pie jautājuma par kauna sajūtu, jāsaka, ka kauns ir personas iekšēja emocija par necienīgu, nepiedienīgu rīcību, savukārt vaina ir saistīta ar atbildības sajūtu par nepareizu rīcību. Atsakos ticēt, ka personas, kuras izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas izjutīs kaunu, ja pašas šādu rīcību neuzskatīs par necienīgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
