Lato Lapsa: Kā es, nekauņa, pie KNABa nekauņām ciemojos  (8)

Protams, štrunts par manām personiskajām izjūtām, bet šādi tādi secinājumi pēc šī gājiena, manuprāt, ir pietiekami vērā ņemami, lai tajos padalītos.

Sakiet – vai jums kādreiz ir nācies kontaktēties ar kādu tiesīb(!)sargāšanas(!!) iestāžu darbinieku, kuram ir pilnīgi un absolūti nospļauties uz kaut jel kādu formalitāšu ievērošanu?

Kad jūs ejat uz kaut kādu parasto policiju, Drošības policiju, prokuratūru vai ko tādu, jums vismaz formāli pajautās – savas likumā noteiktās tiesības zināt? Ja nezināt, vai vajag pastāstīt? Un likumā noteikto atbildību? Un pienākumus? Nu, tad parakstieties!

KNABā... nē, nav jau runa par tādu sīkumu, ka ar valsts nozagšanas apkarošanu aizgrābtās darbinieces jums neko tādu nepiedāvā. Te ir cita izpratne: kad es pats ierunājos, ka labprāt gribētu uzzināt, kādas tad īsti man kā izsauktai personai ir tiesības, man laipni tiek pateikts – nu, tad... dodiet šurp tās savas vadītāja tiesības, ierakstīsim jūsu datus protokolā!

Labi, pārpratumu likvidējam – un izrādās, ka KNAB darbiniecēm nav ne mazākās nojēgas, kādas tad īsti man tās tiesības ir. Viena viņu izteiktā versija – man esot... tiesības un reizē pienākums atbildēt uz jautājumiem. Ko tas nozīmē? Atbilde ir mulsi skati. Bet varbūt uz mani kaut kā attiecas Kriminālprocesa likums? Nekādas atbildes. Tad kas tad īsti? Kā tas tā nākas, ka es atnāku uz nopietnu valsts iestādi ar milzīgām pilnvarām, bet tajā man nevar pateikt, kādas man šādā "izsaukumā" ir manas likumīgās tiesības?

Darbinieces padomā un nāk klajā ar versiju – uz šo situāciju attiecoties likums par KNAB, kurā noteikts, ka birojs var izsaukt jebkuru personu un pieprasīt tai jebkuru informāciju. Labi, likumu esmu lasījis – un tāpēc kā par nelaimi darbiniecēm zinu, ka tur kā reiz nav nevienas pašas rindas par to, kādas ir izsaucamās personas tiesības (vai atbildība, starp citu). Kad uz to aizrādu, atkal iestājas mulsums...

Labi, nekā nebūs. Pārejam pie pašiem jautājumiem, kuru dēļ tad esmu izsaukts. Jau iepriekš, izsaukumā izlasījis, ka KNAB interesējot portālā publicēta informācija, esmu KNAB preses pārstāvim rakstiski pajautājis – kopš kura laika tad birojs ir sācis interesēties par konkrētu žurnālistu darbu un kāpēc izsaukumā nav precīzi minēts, kāda tieši publiskotā informācija un kādu iemeslu dēļ KNAB ir ieinteresējusi?

KNAB preses pārstāvja Andra Vitenburga atbilde ir bijusi precīzi šāda: "Atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei KNAB ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt informāciju no jebkuras institūcijas, organizācijas vai fiziskas personas, kuras rīcībā ir vai varētu būt ziņas par KNAB pārbaudēs izvērtējamajiem faktiem."

Vitenburga kungs savā atbildē melo – viņš likumā teiktajam uz savu (vai Jutas Strīķes) roku ir piefantazējis klāt to, ka informāciju varot pieprasīt no tiem, "kuru rīcībā ir vai varētu būt ziņas par KNAB pārbaudēs izvērtējamajiem faktiem".

Mūsu jauko likumdevēju pieņemtajā likumā šādas piebildes nav, - tur vienkārši teikts, ka KNAB var izsaukt jebkuru personu un tai pieprasīt jebkuru informāciju. Stulbi – bet fakts; īpaši apdāvināti ļaudis tā to arī var izprast.

Protams, KNAB darbinieces tieši tā to arī traktē – ka viņas ir tiesīgas pasaukt no ielas pirmo, kas pagadās, un savu operatīvi valstisko un līdz ar to nevienam neatklājamo mērķu vārdā pajautāt, kāds tur ārā laiks un vai sniegpulkstenīši jau nav saziedējuši.

Un tieši tā viņas arī ķeras pie manis – lūk, portāla publikācija, kurā portāls aicina iesūtīt interesantu informāciju par Saskaņas centru un konkursa uzvarētājiem sola balvas. Tad nu, Lato Lapsas kungs, stāstiet, kas un kā.

Bet Lapsas kungs, savas tiesības tā arī neuzzinājis, tomēr jūtas kā brīvs Latvijas Republikas pilsonis, kas dzīvo tiesiskā valstī, un vēlas precīzi zināt, kāpēc gan KNAB vēlas kaut ko zināt šī konkursa sakarā. Un... viss KNAB darbinieču paskaidrojums ir, ka viņām ir jāpārbauda partiju priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas tēmas. Lūk, esot redzams, ka te ir kaut kāda nauda un kaut kāda, kā viņas izsakās, "antireklāma".

Protams, viņu pieminētajos normatīvajos aktos tādu terminu kā "antireklāma" atrast nav iespējams, bet nu nepiekasīsimies sīkumiem. Tā vietā mani interesē kas cits – informācijas pieprasījuma pamatojums. Un tur nu mēs nonākam līdz asumiem.

Es prasu – ja reiz jūs sakāt, ka jūsu rīcībā ir fakti par iespējamiem pārkāpumiem, dariet man tos zināmus. Vārds "fakti" kā pēc burvju mājiena vairs netiek lietots, bet vienalga – KNAB esot tiesīgs saņemt informāciju.

Labi, nestrīdos – bet kur ir pamatojums šādai vēlmei attiecībā uz konkrēto publikāciju? Jūs man vēl kaut ko par privāto dzīvi pajautāsiet. Pamatojiet, lūdzu, kaut jel kādā veidā, ka šī publikācija ir kaut kādā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju vai partiju finansēšanu! Nē, nekas mums jums nav jāpamato – stāstiet!

Bet kāpēc lai es kaut jel ko stāstītu par publikāciju, kurai pašai par sevi nav, nudien nav nekā kopēja ne ar priekšvēlēšanu aģitāciju, ne ar partiju finansēšanu? Jā, tajā ir lūgts sūtīt informāciju – bet pašas informācijas (reklāmas vai "antireklāmas") par ļauno Saskaņas centru nav, ne kripatas nav. Jā, tajā ir pieminētas iespējamas naudas balvas – bet nav nekā, kas liecinātu, ka šādas balvas būtu izsniegtas.

Tad vai cienītās KNAB darbinieces var uzrādīt kaut vienu publikāciju, kas liecinātu par šādas informācijas ienākšanu un publicēšanu? Izrādās – tā kā permanentā aizņemtība ar valsts glābšanu nav ļāvusi viņām atlicināt laiku, lai portāla meklētājā ierakstītu vārdu salikumu "Saskaņas centrs", neko uzrādīt viņas nevar. Un kaut ko par kādu maksāšanu? Atkal – nekā.

Kas tad sanāk? Esmu atsaukts, lai pilnīgi bez kāda pamata pajautātu man visu, kas vien ienāk prātā? Tā sanāk – un tad nu arī man nākas cienītajām KNAB darbiniecēm skaidri pateikt, ka viņas laikam nav izsaukušas gluži tādu cilvēku, ar kuru jebkura patvaļa un visatļautība iet cauri.

Tiesa, sākotnēji KNAB darbinieces to nesaprot, un viena vēl atļaujas pajautāt – un kas, lūdzu, ir tas "L. Lapsa", kas jums tur portālā paraksta daudzas publikācijas? Kāds jauks jautājums – bet kāds pamats šādu jautājumu man uzdot cilvēkam, kas strādā KNAB Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļā? Kāds ir kaut jel mazākais pamats šādai nodaļai ieinteresēties par to, kas paraksta publikācijas – kuras KNAB darbiniece pat nespēj nosaukt? Vienkārši – ja reiz tu, Lato Lapsas kungs, te esi, mēs tev pajautāsim visu, kas ienāk prātā, jo mūsu likums mūsu izpratnē mums to atļauj un nevienam mums par to nebūs jāatskaitās?...

Tā nu saruna mums nesanāk, - un amizantākais noslēgumā ir brīdis, kad es saku – tā, un tagad ierakstiet, lūdzu, protokolā to, ko es vēlos tur redzēt fiksētu kā manis sacītu. Un, ticiet vai ne, tiesīb(!)sargāšanas(!!) iestādes amatpersonu atbilde skan – nu, nē, tādas lietas mēs tur nevaram rakstīt, nē, mēs nerakstīsim! Nerakstīsim, un viss...

Kas no tā visa? Protams, viss iepriekš aprakstītais šajā gadījumā vairāk atgādina jautru farsu. Bet lieta tā, ka jautrs farss sanāk tikai tad, ja pie šiem totālas visatļautības un nekontrolējamības apreibinātajiem ļaudīm KNABā atnāk cilvēks, kam nav par ko baidīties un kurš arī nebaidās. Es tiešām nelielos, bet cik ir cilvēku šai valstī, kuri spēj ne tikai vārdos, bet arī darbos nebaidīties no visādiem valstiskiem nekauņām? Un – kas, interesanti, bez kāda tiesiska pamata tiek ar šādām te patvaļīgām, prettiesiskām metodēm iztirināts no pārējiem?

Ar vārdu sakot, tiešām interesanti, ko Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbildēs uz šo iesniegumu, kuru viņš šodien pa pastu kā reiz būs saņēmis:

"Vēršos pie Jums pēc tam, kad šā gada 24. oktobrī pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izsaukuma, ko bija parakstījusi biroja Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļas speciāliste Nataļja Titova, ierados biroja telpās Rīgā, Brīvības ielā 106/3.

Aptuveni 40 minūtes ilgajā sarunā divas KNAB darbinieces, tostarp minētā N. Titova, veica virkni darbību, ko uzskatu par manu tiesību pārkāpumu un minēto darbinieču prettiesisku rīcību:
1) pat pēc mana atkārtota lūguma minētās darbinieces neizskaidroja un neminēja konkrētus normatīvos aktus, kas konkrētajā situācijā noteiktu manas tiesības;
2) minētās darbinieces arī pašas man neizskaidroja manas tiesības konkrētajā situācijā pat pēc mana atkārtota lūguma;
3) minētās darbinieces pat pēc mana atkārtota lūguma man neuzrādīja un neminēja nekādus faktus, uz kuru pamata es esmu ticis izsaukts uz KNAB, lai gan apgalvoja, ka šādi fakti esot viņu rīcībā;
4) minētās darbinieces atteicās sarunas protokolā ierakstīt manis teikto pat pēc mana īpaša lūguma;
5) minētās darbinieces uzdeva man jautājumus, kas neattiecās uz viņu darbības jomu, cita starpā interesējoties pat par konkrētām personām, kas parakstījušas viņu neminētas publikācijas.

Visi minētie fakti, manuprāt, liecina par minēto KNAB amatpersonu prettiesisku rīcību, ko aicinu Jūs izvērtēt un rīkoties Jūsu kompetences ietvaros.

Tāpat vēlos saņemt oficiālu LR Ģenerālprokuratūras skaidrojumu – vai likumā par KNAB noteiktais, ka KNAB ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju no jebkuras personas, dod tiesības KNAB jebkādu informāciju no jebkuras personas pieprasīt bez kāda faktoloģiska pamata?

Tāpat vēlos saņemt no LR Ģenerālprokuratūras informāciju, vai LR Ģenerālprokuratūra 2010. un 2011. gadā ir veikusi kādas pārbaudes par KNAB veikto personu izsaukšanu un informācijas pieprasīšanu un šo darbību pamatotību? Ja jā, vēlos iepazīties ar šo pārbaužu rezultātiem."