Foto: LETA
Vēsturnieki, kuri strādā ar Eiropas Viduslaiku tematiku, dažkārt šo vēsturisko posmu sauc par "komentāru laikmetu". Zināmā mērā tā ir: Viduslaiku autoru darba lauks ir komentēt Svētos rakstus, Svēto rakstu komentētājus, antīkos autorus, antīko autoru komentētājus utt.

No šī viedokļa mēs dzīvojam jaunajos Viduslaikos, kad publiskajā telpā preses visbiežāk uzdotais jautājums ir: "kā jūs varētu komentēt...?" Mēs komentējam politiķa X izteikumus, citi politiķi komentē viņa pausto, un papildus prese komentē šo citu politiķu komentārus par X teikto...Tomēr šajā amizantajā konstrukcijā vīd viens pamatīgs pārrāvums.

Sāksim ar to, ka ikviens latvju žurnālists vai politologs jūtas labi informēts un gatavs izteikties par dažādiem grupējumiem, iekšējām intrigām t.s.  latviešu partijās - Vienotībā, Reformu partijā, daļēji arī ZZS un Nacionālajā apvienībā. Savukārt, kad runa ir par Saskaņas centru (SC) komentāri kļūst, kā tagad saka, plakani - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mēs vienkārši nezinām, kas šajā partijā (starp citu, populārākajā, ja skatās pēc reitingiem) notiek.

Nu, ir Ušakovs. Ir Rīgas dome. Bija referendums par otro valsts valodu. Kas tad vēl? 9.maijs, kaut kādi vispārīgi minējumi par SC ģeopolitisko orientāciju. Viss. Līdz ar to komentāru saturu nosaka komentētāja attieksme pret būtībā dažām personībām un jautājumiem. Var arī tā, tomēr kopumā SC latviešu valodā komunicējošiem, latviešu auditoriju uzrunājušiem komentētājiem ir "melnā kaste" (lai gan savā viszinībā mēs, protams, to neatzīstam).

Rezultāts ir komentētājiem nepatīkama situācija. Proti, mēs labprāt pārmetam t.s. latviešu partijām, ka tās ar savu kašķēšanos un no tās bieži izrietošo aplamo rīcību pašas veicina SC popularitāti. Tā ir, bet tieši to pašu var teikt par mums, žurnālistiem un politologiem.

Jo, ja lasa un paklausās mūs, labējās partijas ir visnotaļ nesakarīgas grupas, uz kuru fona SC ar savu monolītumu (kad jūs pēdējo reizi ko lasījāt par iekšējiem strīdiem SC?) izskatās gluži labi. Mēs līdz pēdējai cīpslai izķidājam glupības, kuras dažkārt sarunā "mūsu" politiķi, savukārt SC - piemēram, SC deputāti Saeimā - var runāt kaut pilnīgas muļķības, bet tam uzmanība netiek pievērsta. "Ai, nu tas taču ir Saskaņas centrs!" T.i., nacionālajā līmenī SC nav pie varas, attiecīgi nav vērts.

Kā Saeimas plenārsēžu stenogrammu regulārs lasītājs negribu teikt, ka SC deputāti ierosina vienas vienīgas nejēdzības. Tā nav. Runa ir par to, ka SC ignorēšana no latviešu preses, komentētāju puses vienkārši neļauj nedz mums pašiem, nedz mūsu auditorijai saprast, kas "lācītim vēderā".Kādas tam sekas? Novērtējums atkarīgs no jūsu politiskajiem uzskatiem.

Vieni teiks, ka, lūk, šādi mēs, letiņi, paši bruģējam SC ceļu uz varu nacionālā līmenī. Citi bildīs, ka pilnīgi pietiek, ja redz, ko dara Ušakovs Rīgā (te, protams, atkal novērtējumi būs dažādi), lai secinātu, ko nozīmētu SC valdībā. Neieslīgstot debatēs, atļaušos teikt, ka šāda loģika ir kļūdaina. Jebkurā gadījumā nav pareizi, ka SC kā partija (respektīvi, runa nav par mediju zvaigzni Ušakovu) joprojām latviski strādājošai presei ir kaut kas ne sevišķi interesants. Tā mēs iebrauksim baigās auzās - saprotiet, kā gribat...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!