Foto: LETA
Mēs, Eiropas institūciju "burbulī" esošie, nereti lepni stāstam par dzīvi pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās precīzi pirms sešiem gadiem. Bet, kāpēc lai tas interesētu vēl kādu bez politoloģijas studentiem?! Jo tas ir būtiski uzlabojis, piemēram, Jāņa dzīvi Latvijā.

Lūdzu, pierādījumi!

Pārsteidzoši, bet pat 80% Latvijas likumu balstīti Eiropas līmeņa lēmumos, ko rosina ES izpildvara - Eiropas Komisija, bet pieņem Eiropas Parlaments kopīgi ar ES Padomi jeb ES dalībvalstīm.

Līdz Lisabonas līgumam pilsoņu pārstāvja - Eiropas Parlamenta - pilnvaras bija krietni šaurākas. Tagad abi ir līdzvērtīgi likumdevēji. Runājot salīdzinājumos, lēmumus par bērna skološanu nu pieņem abi vecāki. Arī pēc būtības tagad tiek sasniegts labākais iespējamais rezultāts - Eiropas Komisijas ekspertu zināšanas, iedzīvotāju un valstu intereses. Saka, ka strīdos dzimst patiesība. Tā tas ir arī sarežģītajā ES institūciju sarunu procesā.

Un ko no tā iegūst Jānis? Daži piemēri

Jānim patīk ceļot, bet aviobiļetes un viesnīcu viņš rezervē pats internetā? Tikko pieņemts jauns ES likums, kas Jānim nodrošina tādu pat aizsardzību kā tradicionālo tūrisma aģentūru klientiem. Tieši Eiropas Parlamenta sarunvedēji panāca, ka viņš var atteikties no rezervācijas, ja cena pieaug jau par 8%.

Jāni priecē viesabonēšanas atcelšana jau pēc pāris gadiem (kas arī, starp citu, bija Eiropas Parlamenta skaidrs uzstādījums!)? Šajā dokumentā EP sarunvedējiem izdevās iekļaut vēl vienu būtisku lietu: interneta pakalpojumu sniedzēji nedrīkst bloķēt lapas, kuras varētu būt neizdevīgas to biznesam.

Jānis dzīvo valstī, kurai ES budžets ir ļoti nozīmīgs. Pateicoties Eiropas Parlamenta striktajai pozīcijai, nākamā gada ES budžetā būs vairāk līdzekļu migrācijai, darbavietām un konkurētspējai.

Jāņa sievai Līgai ir mazs, bet starptautisks bizness. ES tikko vienkāršoja mazo pārrobežu parādu atgūšanu. Eiropas Parlaments šajā likumā iestrādāja prasību nākotnē izvērtēt šo pieeju arī attiecībā uz ārzemēs nopelnītu algu.

Līga pārsvarā maksā ar maksājumu karti un ir gandarīta, ka komisijas maksu, ko banka iekasē no tirgotāja par kartes apstrādi, turpmāk ierobežos ES mēroga "griesti". Par debetkaršu apstrādi citā ES valstī tie būs 0,2% no darījuma vērtības. Eiropas Parlaments nodrošināja, ka tādi pat griesti jau pēc piecu gadu pārejas perioda būs jāpiemēro arī iekšzemes debetkaršu darījumiem. Zemākas darījumu izmaksas - labāk patērētājiem!

58% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai Eiropas Parlamenta loma ir vēl nozīmīgāka, kas ir augstāks rādītājs, nekā ES vidēji (EP "Eirobarometra" dati).

EP vēlēšanas -> EK vadība

Otru galveno Lisabonas līguma efektu pieredzējām pavisam nesen, kad pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014.gada maijā tika veidota jaunā Eiropas Komisija.

Arī iepriekš Eiropas Parlaments apstiprināja ES izpildvaru. Taču līdz ar Lisabonas līgumu tagad arī Eiropas Komisijas prezidentu ievēl Eiropas Parlaments. Turklāt un īpaši svarīgi - virzot kandidātu, dalībvalstīm (ES Padomei) jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.

Tāpēc jau pirms vēlēšanām Eiropas politiskās partijas nominēja savus kandidātus augstajam amatam. Tie publiski aizstāvēja savas ES nākotnes vīzijas, ļaujot iedzīvotājiem izlemt - par kuru politisko virzienu atdot savu balsi vēlēšanās. Eiropas Parlamenta vēlēšanās visā Eiropā visvairāk balsu ieguva Eiropas Tautas partija, un nu Eiropas Komisiju vada tās izvirzītais Žans Klods Junkers.

Latvijas iedzīvotājiem šī loģika ir labi saprotama: vēlot Saeimu, tie netieši pasaka, kādu vēlas valsts valdību.

Ja interesē vairāk

Lisabonas līgums šajos sešos gados nav padarījis eirokrātu dzīvi vienkāršāku, bet demokrātiskāku un vairāk pilsoņu - Jāņa, Līgas un Jūsu - interesēs gan.

Par citiem Lisabonas lūguma ienestajiem jauninājumiem (ES Prezidenta un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jomā amatiem, Pilsoņu iniciatīvu utt.) iespējams lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!