Vakardienas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta lēmums par krimināllietas neierosināšanu par VNIA dzīvokļu afērām ir ne tikai nepieņemams sabiedrībai, bet arī juridiski apšaubāms. Pagaidām gan arī nevar izslēgt, ka krimināllieta tomēr tiks ierosināta
Vakar drīz pēc paziņojuma par krimināllietas ierosināšanas atteikumu, parādījās papildinājums, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis ar šo lēmumu, kas pieņemts Ērika Zvejnieka vadītajā departamentā, neesot iepazinies, un vēl sekos ģenerālprokurora viedoklis. Respektīvi, vismaz teorētiski, Maizītis šo lēmumu var atcelt. Ģenerālprokurora nezināšana par tik aktuālu jautājumu gan izklausās pēc atrunas, tomēr arī neoficiāli avoti no prokuratūras saka, ka šis patiešām neesot bijis Maizīša lēmums.

Kā jau minēts ziņās, pamatojums lietas neierosināšanai ir konstatējums, ka VNĪA amatpersonas, piešķirot dzīvokļus , nav apzinājušas, ka rīkojas pretlikumīgi, jo tobrīd neesot bijis ne Satversmes tiesas sprieduma, ne citu atzinumu, ka lēmumi par dzīvokļu piešķiršanu ir pretlikumīga. Tāpēc nodarījumā neesot subjektīvās puses.

Te jāmin pāris pretargumenti.

Pirmkārt, likums definē, ka noziegums var būt gan tīšs, gan aiz neuzmanības izdarīts. Un otrajā gadījumā noziegums ir arī tad, ja persona, kas to izdarījusi, nav paredzējusi sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai “vajadzēja un tā varēja tās paredzēt” (izcēlums mans – aut.). Līdz ar to, spriežot par subjektīvo “neapzināšanos”, jautājums ir – vai amatpersonām, kas dalīja dzīvokļus, nevajadzēja apzināties šīs rīcības pretlikumīgumu un, galvenais, vai tās nevarēja izlasīt tos likums, ko vēlāk izdarīja tās pašas prokurori un Satversmes tiesa, un paredzēt, ka šis pasākums ir pretlikumīgs? Retorisks jautājums.

Otrkārt, jāatzīmē, ka Satversmes tiesa nosprieda, ka VNĪA valdes pieņemtais nolikums, uz kura pamata tā pati valde sev sadalīja dzīvokļus, ir atzīstams par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža, tātad – ka nevienu brīdi dzīvokļu dalīšana nav bijusi likumīga, arī pirms Satversmes tiesas sprieduma.

Pārskatot arhīvus jāsecina, ka šomēnes apritēja divi gadi, kopš pirmoreiz prokuratūra sāka komentēt varbūtējo krimināllietas ierosināšanu. Pirmoreiz lēma vēl laikā, kad ģenerālprokurors bija Jānis Skrastiņš. Arī tai laikā arī pavīdēja arguments par subjektīvo pusi. Tomēr jāatgādina arī, ka pērngada beigās Jānis Maizītis intervijā pateica, ka kritērijs lēmuma pieņemšanai būs sekas, respektīvi – zaudējumi valstij, kas juridiski rodas pēc Augstākās tiesas spriedumiem par dzīvokļu atņemšanu.

Droši vien, vairāk uzzināsim šopēcpusdien prokuroru preses konferencē. Bet pagaidām šķiet, ka pie subjektīvās puses ķeras kā pie pēdējā salmiņa. Pēc analoģijas ar VNĪA gadījumu jau faktiski prokuratūra nevar nevienu amatpersonu apsūdzēt ne par nolaidību, ne dienesta stāvokļa izmantošanu, jo katrs izrādīsies “neapzinājies”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit