Sergejs Ancupovs: 'Lūdzu, puskilo sveramo tablešu!'  (29)

Analoģisks gadījums Igaunijā tika realizēts kā tiesībsarga iniciatīva. Protams, abos gadījumos tiek noklusēts, ka patiesībā šie iesniegumi tiek vērsti pret pašiem farmaceitiem un nozares interesēm.

Igaunijā farmaceiti izgāja ielās, tāpēc nozares liberalizācijas process tika apturēts. Latvijā šis jurists "brīvā tirgus un cilvēktiesību vārdā" mēģina panākt, lai tiktu atcelti tie ierobežojumi, ko savā laikā iniciēja farmaceitu organizācijas, aizsargājot Latvijas aptiekārus no lielajiem tirdzniecības tīkliem.

Tas var novest ne tikai pie kontroles zaudēšanas par stratēģisku nozari un aptieku pārtapšanu par tablešu tirdzniecības bodēm, bet radītu arī kārtējo ārvalstu oligopolu Latvijas teritorijā, kas var diktēt savus noteikumus valstij. Tas noteikti ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

"Viltus liberalizācijas" sekas

Satversmes tiesai tiek pieprasīts atzīt par nekonstitucionālu valdības regulējumu, kas ierobežo aptieku licenču izsniegšanas skatu. Tas nozīmēšot nozares "tirgus liberalizāciju". Mēs labi zinām ar ko Latvijā vienmēr beidzas šādi uzstādījumi. "Liberalizējām" gāzes vai elektrības tirgu - tajā pieaug cenas; "liberalizējam" būvuzraudzību - sabrūk Zolitūdes "Maxima", "liberalizēsim" aptiekas - ļausim dažiem lieliem tirgotājiem pēc jau atstrādātas shēmas savākt šo nozari, tā radot labi zināmas konsekvences. 

Atcerēsimies arī cukura ražošanas nozares "liberalizāciju" - ļoti zinoši dāņu zinātnieki solīja cukura cenas kritumu par 50 procentiem. Vietēja rūpniecība tika iznīcināta, bet cenas izauga par 50 procentiem. Tagad mēs arī  "Jelgavas cukuru", ražotu Dānijā, pērkam par trīskāršo cenu. Vai tā ir nejaušība?

Ja vienā boksa ringā piespiestu cīnīties divus nesalīdzināmu svaru kategoriju un sporta veidu pārstāvjus - piemēram, vieglatlētu un meistaru cīņā bez noteikumiem - tad šādas "godīgas" cīņas iznākums ir zināms iepriekš. Tā nebūs cīņa, bet slepkavība. Ja "brīvā, bez ierobežojumiem" tirgū Latvijas farmaceita aptieka tiek iesaistīta konkurences cīņā ar starptautisko tirdzniecības tīklu, tad "godīgas" konkurences iznākums arī ir iepriekš zināms. 

Jo farmaceitu specialitāte ir sniegt farmaceitisko aprūpi, bet tīkliem ir ekonomiskais spēks, kas mērāms simtiem miljardu eiro un ir daudzkārt lielāks par visas Latvijas ekonomiku. To finanšu, loģistikas, mārketinga un arī lobēšanas resursi Latvijas mēroga ir uzskatāmi par neierobežotiem. Divi ārvalstu mazumtirdzniecības tīkli jau tagad kontrolē gandrīz visu nozari Latvijā. Labprātīgi atdosim tiem arī varu pār medikamentu tirdzniecību?

"Maxima" holdingam (jeb "Vilniaus prekyba") pieder  "Euroaptieku" tīkls, kas darbojas arī Latvijā. "Rimi"("ICA gruppen") - "Apotek Hjärtat" tīkls Zviedrijā. Tāpat "ICA gruppen" ir sava banka. "Vilniaus prekyba" jau pasteidzās atklāti paziņojot par plānu ar savām aptiekām "noklāt visu Latviju". (skat. www.db.lv, 3. Februāris: "Ar Euroaptiekām plāno noklāt visu Latviju"). Turklāt, paplašinot savu tīklu Latvijā, pirkt aptiekas no esošiem farmaceitiem tiek uzskatīts par dārgu un neefektīvu ceļu - krietni lētāk ir ar lobismu panākt izmaiņas likumdošanā. Tieši to mēs tagad arī redzam. Tālāk rīcība norit pēc jau zināmās shēmas: laukuma atbrīvošana caur dempingu, neizbēgama oligopola izveidošana un hiperpeļņas gūšana.  Vai tas ir Latvijas interesēs?

Bet mēs tikmēr turpināsim brīnīties, kāpēc - neskatoties uz visām krīzēm, sankcijām un iepirkumu cenu krišanos! - mūsu veikalos cenas nesamazinās. Kāpēc cenas Vācijā vai Lielbritānijā tādiem pašiem produktiem ir mazākas nekā divos mazumtirdzniecībā dominējošajos tīklos Latvijā? Turklāt neraugoties uz milzīgo ienākumu atšķirību starp Vāciju vai Lielbritāniju un Latviju.

Oligopols jeb situācija, kad daži spēlētāji kontrolē tirgu, ir reāls drauds valstij.

Maldināšana un manipulēšana

Septiņi anonīmie jauni farmaceiti, kuri parakstīja iesniegumu Satversmes tiesai, ja vien visi nav no miljonāru ģimenēm, paši cietīs no sava ierosinājuma. "Liberalizētā tirgu" uzvar tas, kuram ir nauda un tirgus spēks. Lai Latvijā atvērtu aptieku, ir vajadzīgs apmēram 100 tūkstošus eiro liels starta kapitāls. Vai farmaceitiem - augstskolas absolventiem, kuru konstitucionālās tiesības it kā aizstāv E.Zelderis, ir tāda nauda? Turklāt - cik lieli resursi ir nepieciešami, lai pēc aptiekas atvēršanas censtos veiksmīgi konkurēt ar "Maxima" un "Rimi" tirdzniecības tīklu mārketingu? 

Visticamāk, šie cilvēki neapzinās, ka tiek apmuļķoti. Regulējuma atcelšana, tēlaini izsakoties, ir arī septiņu jauno farmaceitu pirmais solis ceļā uz "Maxima" tablešu nodaļas pārdevēja amatu ar nenormētu darba laiku un, kā runā, bezmaksas autiņbiksīšu komplektu. Savukārt viņus "aizstāvošam" juristam E.Zelderim, iespējams, ir savi slēpti nolūki. Vai tiešām jurists neapzinātos savas rīcības konsekvences? Šķiet, drīzāk apzināti maldina lētticīgos, jo īstajam pasūtītājam ir pietiekami finanšu resursi... Jo vai tiešām pilnīgi nejauši viņa rīcībā nonāca Igaunijā realizētas shēmas dokumenti, kuri ir pieejami tikai igauņu valodā?

Rūpēties par veselību vai par komersantu peļņu?

Liberalizācijai būs arī citas sekas - nozares mērķu "pārkvalifikācija". Kāpēc līdz šim visā Eiropā aptieku nozarei ir daudzi biznesu ierobežojošie regulējumi? Valsts nosaka zāļu cenas un uzcenojumu līmeni, darbinieku izglītības līmeni, pat aptieku dizainu, aizliedz reklāmas. Vai tā ir parastā komercija? 

Vairākumu ES valstīs ierobežojumi ir krietni stingrāki nekā Latvijā. Piemēram, Dānijā ne tikai tiek strikti ierobežots aptieku licenču skaits, bet konkrēta licence atbrīvojas nākamam pretendentam tikai tad, kad esošais licences turētājs farmaceits sasniedz 70 gadu vecumu. Tur nav nekādas "konstitucionālās" komercprakses brīvības izvēles. Kāpēc tā? Tāpēc, ka aptieka ir veselības sistēmas sastāvdaļa, nevis klasisks komercuzņēmums peļņas gūšanai.

Veselības aprūpe, kuras pamats ir rūpēties par cilvēka veselības uzturēšanu un atgūšanu, liberalizācijas rezultātā tiks aizstāta ar biznesu, ar "farmācijas preču patēriņu". Tad ilgi nevajadzēs gaidīt, ka mēs skriesim atlaižu dienās pirkt tabletes lielveikalā uz svara, jo tā ir izdevīgāk...

Iespēja realizēt valsts politiku vai drošības aspekts

Liberalizācija, kas nodrošina šaurā ārvalstu biznesmeņu loka priekšrocības tirgus pārņemšanai, rada arī citas problēmas. Ārvalstu uzņēmēji ar lielu tirgus varu var ignorēt valdības programmas - kā to nesen izdarīja Latvijā dominējošās skandināvu bankas, bloķējot valdības programmu pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Banku oligopolam nepatika jaunā likumdošana, kura sadala riskus starp kredīta ņēmēju un tā devēju. 

Tāpēc bankas ne tikai atteicās piedalīties valsts programmā, bet nolobēja "nolikto atslēgu" normas faktisko atcelšanu vēl pat pirms tā stājās spēkā. Kurš garantēs, ka līdzīgi nenotiks arī ar zāļu piegādi oligopola ietvaros, ja tā būs komerciāli neizdevīga dažiem ārvalstu uzņēmējiem?

Vai mēs tiešām ļausim sevi un savu valsti kārtējo reizi apmuļķot? Atceļot spēkā esošos ierobežojumus aptieku licenču skaitam, Latvija neizbēgami zaudēs kontroli par veselu nozari. Vai beidzot mums nav jādomā par Latvijas nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un vairošanu?