Slimnīcas - arvien tālāk aizvien no pacientiem

Veselības aprūpes finansējuma ievērojamais samazinājums otrajam pusgadam ir krietni vien paātrinājis slimnīcu reformu - ar 1. septembri neatliekamo palīdzību visu diennakti Latvijā sniegs tikai 20 daudzprofila slimnīcās. Pārējās pacientiem būs pieejami ambulatorie un vēlāk daudzviet arī dienas stacionāra pakalpojumi. Deviņas no tām pārveidos par aprūpes slimnīcām, kurās varēs ārstēties pacienti ar hroniskām saslimšanām. Tajās būs uzņemšanas un terapijas nodaļas, kā arī dienas stacionārs, kur nodrošinās ķirurģijas, ortopēdijas, paliatīvās aprūpes vai psihiatrijas pakalpojumus. Šeit pacientam tiks piedāvāta gultasvieta ne mazāk kā četras stundas dienā.

Dienas stacionārā slimnieku ievietos, piemēram, ja būs nepieciešama sarežģīta izmeklēšana, ķirurģiska operācija vai ķīmijterapija. Slimnieki, uz kuru dzīvesvietu autobuss nekursēs vai kuri ārstniecības iestādē būs ieradušies iepriekšējā vakarā, varēs te palikt arī pa nakti, taču valsts naktsmājas neapmaksās.

Diemžēl joprojām par to, kā pēc 1. septembra tiks organizēta veselības aprūpe, ir daudz neskaidrību. Aprūpes slimnīcās paredzēts iekārtot traumpunktus, kur sniegs palīdzību nelielas akūtas problēmas gadījumā. Tos paredzēts attīstīt Aizkrauklē, Alūksnē, Bauskā, Krāslavā, Ludzā, Limbažos, Smiltenē, Siguldā, Saldū, Talsos, kā arī P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pagaidām gan nav zināms, kādu palīdzību traumpunktos īsti varēs saņemt, vai tur dežurēs tikai medmāsa vai arī ārsts, kāds būs to aprīkojums un darba laiks, jo nav skaidrības par tiem piešķirtā finansējuma apmēru.

Ambulatorajai palīdzībai saglabāts līdzšinējais finansējums, samazinot vienīgi mediķu darba algu. "Šis posms jānostiprina, lai nepieļautu slimību saasināšanos un arvien vairāk cilvēku nenokļūtu ārstniecības iestādēs, kas radītu papildu izdevumus," skaidro Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Egita Pole.

Priekšroka lielām slimnīcām

"Ja pašreiz katastrofāli mazo finansējumu sadalītu visām slimnīcām, naudas drīz vien nepietiktu nevienai, tāpēc tas tiks novirzīts tām iestādēm, kuras nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt darbu," skaidro Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Egita Pole. "Tādējādi uzlabosies arī veselības aprūpes kvalitāte - augsta līmeņa pakalpojumus iespējams nodrošināt tikai lielā slimnīcā."

Turpretim mediķi ar reformu ir neapmierināti. Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne: "Neapskaužu nevienu mūsu rajona iedzīvotāju, kuram pēc 1. septembra vajadzēs ātro palīdzību. Aplamā reforma prasīs daudzu cilvēku dzīvības."

Limbažu slimnīcas valdes locekle Gunta Ozola teic: "Mūsu mediķiem tā nozīmē gandrīz kolektīvu atlaišanu. Baidos, ka ārsti pēc laika būs izklīduši, aparatūra sarūsējusi, un vēlāk būs grūti to visu atjaunot." Viņa nobažījusies, ka rudenī pēc kartupeļu norakšanas, kad sāksies neiroloģisku un citu kaišu saasinājumi, novada iedzīvotājiem nāksies veseļoties krietni tālāk no dzīvesvietas, piemēram, ainažniekiem uz Vidzemes slimnīcu būs jābrauc 85 kilometri.

Zinot, ka ārstniecības iestādes grimst arvien lielākos parādos, rodas šaubas, vai 20 daudzprofila diennakts slimnīcas visā valstī spēs uzņemt krietni lielāku pacientu skaitu. E. Pole lēš, ka jaudas pietiks, ja tiks piešķirts papildu finansējums neatliekamās palīdzības nodrošināšanai. "Svarīgi, lai ārstēšanās būtu intensīva un cilvēks tūlīt pēc akūtās problēmas novēršanas tiktu nogādāts aprūpes slimnīcā, ārstētos ambulatori, atlabtu mājas aprūpē vai ģimenes ārsta uzraudzībā," viņa piebilst.

Gulbenes un Balvu slimnīca savu rajonu sirdzēju aprūpē sadarbojoties, jo katrai atsevišķi nodrošināt četru speciālistu dežūru visu diennakti neesot pa spēkam. Jau agrāk mediķu atvaļinājumu laikā pacienti sūtīti ārstēties uz kaimiņu pilsētu un par to neesot sūdzējušies. Turpmāk mēneša pirmās divas nedēļas akūtie slimnieki tikšot vesti uz Gulbenes, bet pēdējās - uz Balvu slimnīcu. "Akūtā situācijā cilvēkam ir vienalga, kur viņu nogādā, galvenais ir saņemt kvalificētu palīdzību," domā Balvu slimnīcas vadītāja Irēna Sprudzāne. Pagaidām gan šī ir vienīgā valstī izveidotā slimnīcu apvienība. Citviet lēš, ka, ņemot vērā attālumu starp pilsētām, tas situāciju īpaši neuzlabotu, un naudas jau arī tādēļ vairāk nerastos.

Ātrā palīdzība - nesasniedzamāka?

Tā kā slimnīcu skaits, kur neatliekamā medicīniskā palīdzība būs pieejama visu diennakti, ir krietni sarucis, rodas bažas, vai daudzas dzīvības neizdzisīs tālajā ceļā uz ārstniecības iestādi. "Piemēram, no Aizkraukles līdz Jēkabpilij, uz kurieni vedīs mūsu pacientus, ir 50 kilometri, no Skrīveriem - 62 kilometri, taču ceļa remonta un slimnīcas neizdevīgās atrašanās vietas dēļ jābrauc aptuveni pusotru stundu," stāsta Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. Aizkraukles slimnīcai arī piešķirts aprūpes slimnīcas statuss.

Valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikāciju speciāliste Ilze Bukša gan apgalvo, ka slimnīcu skaita samazināšana nekavēs neatliekamās palīdzības pieejamību. "Pakāpeniski uzlabojam arī ātrās palīdzības mašīnu aprīkojumu. Mašīnās, kuras līdzinās slimnīcu intensīvās terapijas palātām, ir iespējams uzturēt visas dzīvībai nepieciešamās funkcijas, kamēr pacients tiek nogādāts slimnīcā. Protams, palielinoties attālumam līdz slimnīcām, pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķu atbildība, tāpēc viņi tiek papildus apmācīti," stāsta I. Bukša. "Ne vienmēr ir iespējams palīdzēt mazā slimnīciņā, tāpēc labāk slimnieku uzreiz nogādāt lielā daudzprofila ārstniecības iestādē. Lai tuvinātu ātro palīdzību iedzīvotājiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības punkti tiks atvērti vēl 30 apdzīvotās vietās, piemēram, nesen to atklāja Līgatnē, Tilžā. Līdz šim Cēsu mediķi pie Nītaures un Zaubes pacientiem varēja nokļūt tikai stundas laikā. Atverot neatliekamās palīdzības punktu Līgatnē, ceļš līdz sirdzējam ir krietni saīsinājies."

Ātro mediķi sola kooperēties. Piemēram, Tukuma brigāde pusceļā uz P. Stradiņa slimnīcu nodos slimnieku Rīgas kolēģu rīcībā un griezīsies atpakaļ, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu citam pacientam. Citreiz pie slimnieka vai cietušā dosies nevis attiecīgā rajona mediķu brigāde, bet gan tā, kura atrodas tuvāk.

Bet ko darīt, ja radusies kāda neliela, paša spēkiem neatrisināma veselības problēma, bet ambulance slēgta un mediķa palīdzība nav pieejama?

"Tad jāzvana ātrajai palīdzībai - speciālists konsultēs, kā rīkoties," iesaka Egita Pole.

***

Slimnīcas pēc 1. septembra

Neatliekamā palīdzība visu diennakti (pacienta iemaksa - 12 lati dienā, onkoloģiskajiem slimniekiem - 5 lati):

Rīgas reģionā: Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Tukuma slimnīca, kā arī Rīgas 1. slimnīca (mēneša pāra datumos līdz šā gada beigām).

Kurzemē: Kuldīgas slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ventspils slimnīca.

Latgalē: Daugavpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Preiļu slimnīca.

Vidzemē: Cēsu rajona slimnīca, Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība, Madonas slimnīca, Vidzemes slimnīca.

Zemgalē: Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils rajona centrālā slimnīca.

Aprūpes slimnīcas (pacienta iemaksa - 5 lati dienā):

Aizkraukles slimnīca, Alūksnes slimnīca, Bauskas slimnīca, Krāslavas slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Rīgas 2. slimnīca (pagaidām turpinās sniegt neatliekamo palīdzību traumu gadījumā), Rīgas rajona slimnīca, Saldus medicīnas centrs, Talsu slimnīca.

Specializētās slimnīcas (pacienta iemaksa - 12 lati, sākot no otrās dienas, izņemot pacientus ar atsevišķām diagnozēm un tos, kuri ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības):

Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavas slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", Piejūras slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, slimnīca "Ģintermuiža", Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Straupes narkoloģiskā slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

Valsts aģentūras - specializētās (pacienta iemaksa - 5 lati dienā, tuberkulozes slimnieki un tie, kuri ārstē noteiktas infekcijas slimības, no pacienta iemaksas ir atbrīvoti):

Latvijas infektoloģijas centrs, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra.

Tikai ambulatoro aprūpi piedāvās:

Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centrs, "Akrona 12", Auces slimnīca, Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs, Ādažu privātslimnīca, Ādažu slimnīca, "Balt Aliance", Dagdas slimnīca, "Ezra-SK" Rīgas slimnīca "Bikur Holim", Ērgļu slimnīca, Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca, Kārsavas slimnīca, rehabilitācijas centrs "Krimulda", Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna", Latvijas Jūras medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, rehabilitācijas centrs "Līgatne", Līvānu slimnīca, Mazsalacas slimnīca, Olaines veselības centrs, Priekules slimnīca, "Sanare-KRC Jaunķemeri", Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, Saulkrastu slimnīca, Slokas slimnīca, rehabilitācijas centrs "Tērvete", Varakļānu slimnīca, Viesītes veselības un sociālās aprūpes centrs, Viļakas slimnīca.

***

UZZIŅA

Ja gadījusies trauma, radusies pēkšņa saslimšana vai saasinājusies hroniska slimība, bet ģimenes ārsts vai dežūrārsts nebūs pieejams un slimnieks pēc palīdzības vērsīsies slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tur sniegtos ambulatoros pakalpojumus apmaksās valsts.

Turpmāk ģimenes ārstiem, kuru aprūpē ir vairāk nekā 1000 pacientu, agrāko 20 stundu vietā būs jāstrādā ne mazāk kā 25 stundas nedēļā. Ārstam prakses vietā vismaz vienu dienu nedēļā būs jāsāk pieņemt ne vēlāk kā astoņos no rīta un vismaz vienu dienu nedēļā darbs jābeidz ne agrāk kā pulksten septiņos vakarā, kā arī jākonsultē pacienti vismaz vienu sestdienu mēnesī ne mazāk kā četras stundas.

Valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās varēs saņemt cilvēki, kuri izrakstīti no slimnīcas pēc operācijas, ar tuberkulozi slimojoši HIV/AIDS pacienti, kā arī slimnieki ar vairākām paliatīvās aprūpes diagnozēm.

Par problēmām, kas kavē saņemt veselības aprūpi, iedzīvotājus aicina zvanīt pa Veselības ministrijas informatīvo tālruni: 67876104 darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17 Citā laikā informāciju var atstāt automātiskajā atbildētājā.