Vakar notikusī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes locekļu amata kandidātu personāliju nosaukšana dod pamatu pārdomām par paredzamo šīs jaunās struktūras statusu. Vienlaikus ir arī iemesli šaubām, vai šīs personālijas galu galā darbosies padomē.
Vispirms jāatgādina, ka jaunā institūcija, kas no 1.jūlija saskaņā ar likumu valsts līmenī iegūst tiesības regulēt elektroenerģijas, telekomunikāciju, pasta, dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tarifus, nav Eiropas Savienības prasība, bet Pasaules bankas ekspertu rekomendācija. Līdzās centrālajam regulatoram pašvaldībās jāveido regulatori, kas regulēs atkritumu apsaimniekošanu, ūdensapgādi un siltumapgādi, par ko, acīmredzot, vēl gaidāmas lokālās cīņas. Un jāatgādina arī, ka šo institūciju – par nepietiekamu patērētāju tiesību aizsardzību, nepietiekamu kontroles un uzraudzības mehānismu, un par neskaidru locekļu kandidātu kvalifikāciju - kritizēja gan Valsts prezidente, gan Saeimas opozīcijas frakcijas.

Vakar atklātībā nāca ziņa, ka komisija, kurā darbojušies vairāku resoru pārstāvji, iesaka ekonomikas ministram virzīt apstiprināšanai valdībā četrus regulatora padomes locekļus – Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētāju Raimondu Jonīti, Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektora padomnieci Innu Šteinbuku, SIA "Lattelekom" un Valsts informācijas tīkla aģentūras valsts pilnvarnieku Edvīnu Karnīti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru Aigaru Jirgenu. Piekto regulatoru - priekšsēdētaju – komisija ierosinājusi izvēlēties jaunā konkursā.

Ko var secināt? Pirmkārt, atkal iezīmējas tradicionālais valdošo partiju trio – ceļinieks Jonītis, Tautas partijas ekonomikas ministra un ekspremjera padomnieks Karnītis un ilggadīgais TB/LNNK biedrs Jirgens. Tas liek šaubīties par šīs padomes neatkarīgumu. Vienīgi Innu Šteinbuku, ilggadīgo Ekonomikas ministrijas vadoša darbinieci varētu uzskatīt par politiski neatkarīgu figūru. Turklāt, katram no minētajiem trim varētu veltīt gana daudz kritikas par līdzšinējo darbību gan vispār, gan saistībā ar potenciālo regulācijas tematiku. Piemēram, jautājums - vai Jonītis ir efektīvi darbojies sabiedrības vārdā, pārraugot “Lattelekom” darbību? Pašreizējs problēmas ap “Lattelekom” neļauj apstiprinoši atbildēt uz šo jautājumu.

Tiesa gan, jākonstatē, ka pretendentu loks ir bijis visnotaļ neliels – nedaudz vairāk par desmit. Pēc ziņām no neoficiāliem avotiem, izbalsoti kandidāti, kas pašreiz strādā regulējamajos uzņēmumos. Vēl viena ziņa no neoficiālajiem avotiem – pēdējā brīdī savu kandidatūru atsaucis Saeimas komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns. Nevar gan izslēgt, ka viņš kandidēs uz priekšsēža amatu.

Visbeidzot, jāatgādina arī, ka 20 Saeimas opozīcijas deputāti februārī iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par sabiedriskā regulatora likuma atbilstību 1.,2. un 58. Satversmes pantiem – kas nosaka, attiecīgi, Latvijas kā demokrātiskas valsts statusu, kur vara pieder tautai, un kur valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Šī prasība skatāma trīs mēnešu laikā, tas ir – līdz likuma spēka stāšanās laikam, līdz ar to nevar arī izslēgt versiju, ka likuma darbība var tikt apturēta. Un vēl. Ņemot vērā LSDSP un PCTVL panākumus pašvaldību vēlēšanās, ir liels pamats prognozēt vēl vienu versiju – šīs partijas politiskās tirgošanās procesā kā vienu no prasībām izvirzīs vietu regulatora padomē, līdz ar to tās sastāvs varētu mainīties. Jautājums tikai – vai tā būtu maiņa sabiedrības interesēs?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit