Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienests, izmantojot speciālu datorprogrammu, nesen kā atklājis, ka divām valsts amatpersonām ir konstatētas būtiskas atšķirības starp amatpersonu deklarācijās minētajām (vairāki tūkstoši latu) un viņu darījumos izmantotajām (vairāki simti tūkstoši latu) summām. Abas lietas ir nodotas pārbaudei prokuratūrā, lai noskaidrotu, kāpēc nauda nav deklarēta, un cik likumīgi tā ir iegūta. Dienests ir atbildīgs likuma priekšā par šo cilvēku uzvārdu neizpaušanu.
Abi aizdomīgie ir "izķerti", pārbaudot apmēram 45 500 valsts ierēdņu datus, atzina minētās struktūras vadītājs Viesturs Burkāns. Jaunā datorprogramma likusi pievērst uzmanību vairākām amatpersonām, taču pēc VID rīcībā esošo datu salīdzināšanas pa sitienam nokļuvis pārītis. Kā metodes pielietojums, kā fakts, kas fiksēts pirmoreiz, šis gadījums nenoliedzami ir apsveicams.

Un tomēr - kas ir pārējie 44 498 valsts ierēdņi? Starp godīgiem, mazāk turīgiem, cik daudz ir tādu, kas ir labāk maskējušies un palikuši aiz kadra?

Valsts likumdošana paredz, ka attiecīgais kontroles dienests saņem informāciju no bankām, kredītiestādēm utt., ja kāds cilvēks vai struktūra veikusi darījumu, kurā skaidras naudas kustība pārsniegusi Ls 40 000. Liela daļa ierēdņu, šķiet, zina šo sev bīstamo robežu. Acīmredzot, daži nezināja - vai nu par pieļaujamo summu vai arī par jauno datorprogrammu.

Pirmais apstāklis, ko varētu apšaubīt, ir ziņotāju godīgums. Lai gan finansu iestādēm par neziņošanu draud sods un dažas jau ir sodītas, nav garantiju, ka tās bijušas un vienmēr būs ieinteresētas izgaismot visus savu klientu darījumus.

Otrkārt, starp izskaitļotajām personām, nav, piemēram, bijušā LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Oļģerta Šabanska. Lai gan konkrētajā gadījumā strīds par konta piederību Vācijas bankā joprojām ir juridiski neskaidrs, nav noslēpums, ka šāda shēma dzīvē reāli eksistē - ne viena vien valsts amatpersona gan uz sava, gan citu personu vārda ir paslēpusi naudas līdzekļus citu valstu finansu iestādēs. To atklāšanai ar jaunām datorprogrammām vien nepietiks, nepieciešami citi informācijas avoti.

Un vēl. Lietuvā dienesti, kas uzrauga skaidras naudas plūsmas, par uzmanības vērtu uzskata summu, kas nepārsniedz 12 500, bet Igaunijā - aptuveni 5900 ASV dolārus. Latvijas finansu iestādes nekad labprātīgi neatklās, cik un kādi mūsu ierēdņi apgrozījuši naudu atļauto Ls 40 000 robežās. Taču arī šie darījumi par daudz ko varētu liecināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit