DELFI konference ar īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un reformu lietās Jāni Krūmiņu parādīja, ka vēl daudz darāmā sabiedrības informēšanas jautājumos par Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), jo daudzi jautājumi, kurus ministrs skaidro, kā jau daudzkārt publiski apspriestus, DELFI apmeklētājiem likās neizdiskutēti un šaurā lokā nolemti.
Ministrs konferencē kliedēja bažas, ka pašreizējais ATR projekts, kas paredz 102 novadus konkrētās robežās, ir galējs un negrozāms. “Šis nosacīti 102 pašvaldību projekts ir tikai nosacīts, un tas ir tapis, veicot visu Latvijas republikas rajonu izpēti vairāku gadu garumā,” skaidroja Krūmiņš, piebilstot, ka “man kā devītajam pašvaldību ministram ir trāpījusies šī likteņa dāvana un sodība būt par šīs problēmas aktualizētāju”.

Krūmiņš uzsvēra, ka, ja ATR netiks veikta, tad tiks “iekonservēta mūsu atpalicība neatgriezeniski uz mūžīgiem laikiem”: tiks slēgtas mazās lauku skoliņas, ceļi būs vēl daudz sliktākā stāvoklī, centrtieces process uz Rīgu “kā uz milzīgu ūdensgalvu” turpināsies un pakalpojumu kvalitāte laukos arvien samazināsies.

Kandavas novada piemērs liecinot, ka administratīvo izmaksu ekonomija ļauj veikt daudz kvalitatīvāku iedzīvotāju sociālo, medicīnisko aprūpi un organizēt daudz kvalitatīvāku izglītību.

Ministrs uzsvēra, ka pašlaik 86% pašvaldību nav teritoriālā plānojuma, kas atgrūž potenciālos investorus un rada iespējamību korupcijai. Skatot ATR reģionalizācijas kontekstā, ministrs uzsvēra, ka investīciju labāku piesaisti nodrošina tās menedžešana ne tik daudz valsts kā reģionu līmenī: “ES attīstīto valstu pieredze liecina, ka jau šobrīd notiek nevis valstu attīstība, bet faktiski transnacionālu reģionu attīstība un kooperācija. Valstīs, kur ir stipri reģioni, dzīves līmenis ir augstāks. Tāpēc jautājums par reģionālo reformu ir līdzsvarotas attīstības jautājums visai valstij, kam vismazāk ir sakara ar politiku, bet ar gan to - būs vai nebūs Latvijas lauki,” uzskata Krūmiņš.

Uz lasītāju jautājumiem par to, kā darbosies pašvaldību savstarpējā finansu izlīdzināšana, pēc novadu izveidošanas, ministrs atbildēja, ka šis modelis jāveido sadarbībā ar Pašvaldību savienību. Krūmiņš uzskata, ka ATR novērsīs pašreizējo situāciju, kad 81% pašvaldību (447 pašvaldības) “mēģina slaukt tos 77 pupus, kas ir donorpašvaldības pašvaldību izlīdzināšanas fondā”. “Līdz ar to rodas grūstīšanās, un piens ar pietiekoši augstu tauku procentu izlīst laukā, kā arī pupi nolietojas,” tēlaini skaidroja Krūmiņš.

Uz jautājumu, cik pašlaik jau izmaksājusi ATR, ministrs nosauca apjomu viens miljons latu, piebilstot, ka šos līdzekļus varēja izmantot daudz racionālāk. No šīs summas 25% bijušas valsts dotācijas pagastiem un pilsētām, kas veica apvienošanos. Pārējā summa ir izpēte, darbs ar informāciju, darbs ar sabiedrību.

Lielāko kritiku ministram no DELFI apmeklētājiem nācās uzklausīt par nepietiekamu sabiedrības informēšanu un nekonsultēšanos ar pašiem lauku iedzīvotājiem. Ministrs šo kritiku noraidīja, skaidrojot, ka, gatavojot reformas projektu aptaujāti 30 tūkstoši lauku iedzīvotāju. “Daudzkārt ATR projektā ņemtas vērā tieši lauku iedzīvotāju domas,” uzsvēra ministrs, runājot par pagastu sadalīšanu un apvienošanu.

“Sabiedrības informēšanas programmai par ATR mērķiem ir jākļūst par vienu no būtiskākajām programmām valstī,” skaidroja Krūmiņš. “Tieši tādēļ patlaban mēs gatavojam videofilmu par ATR (režisors Ansis Epners), kā arī katru nedēļu, tiekoties ar Latvijas lauku iedzīvotājiem, es pats mēģinu informēt par reformas gaitu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku,” teica Krūmiņš, atbildot uz DELFI lasītāja ironisku pārmetumu, ka acīmredzot, ATR sakarā visvājākais posms esot ministra “public relation” aktivitātes.

“Reforma nekad nav populāra pēc būtības, jo ir cilvēkiem ir liela konservatīva inerce. Tā tas ir bijis gan Austrālijā, gan Dānijā, gan Igaunijā gan Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba laikā. Tikai pēc tam visi atzīst, ka solis bija sāpīgs, taču nepieciešams, un visi ir priecīgi, ka to ir paveikuši,” skaidroja Krūmiņš.

Bez tam ministrs atgādināja, ka projektā paredzētās novadu robežas nav galējās, bet pēc politiskā lēmuma pieņemšanas tās nospraudīs Valsts zemes dienesta speciālisti atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

Uz jautājumu par to, pēc kādiem principiem tiks nospraustas robežas, Krūmiņš teica: “Domāsim globāli, rīkosimies lokāli.” Projekta būtiskākais pamatelements esot esošā ceļu un dabisko ūdensšķirtņu struktūra. “Tajā pašā laikā, domājot par katru pagastu, ir jādomā par Latviju kopumā. Tāpēc pagastu vadītāju lokālpatriotisms dažkārt nedaudz disonē ar vispārnacionālām interesēm,” piebilda Krūmiņš.

Ministrs arī noliedza savulaik medijos aktualizēto problēmu, ka 2002.gadā, notiekot reformai, būs nepieciešamas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas.

Lai lasītu pilnu konferences tekstu, spied šeit!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit