Foto: AFP/Scanpix
Līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē ir palikuši nepilni divi gadi, bet, ņemot vērā atbildību, kas valstij tiek uzticēta šajā laikā, gatavošanās tai ir sākta jau laicīgi. Vērojot citu valstu prezidentūras, var secināt, ka līdz ar iespējām, ko dod šī loma, valstij jāspēj tikt galā arī ar vairākām problēmām.

Pirms nedēļas tika paziņots par Prezidentūras koordinācijas padomes izveidi, kura augstākajā izpildvaras līmenī nodrošinās efektīvu jautājumu risināšanu Latvijas prezidentūras sagatavošanas laikā. To vadīs premjers Valdis Dombrovskis. Tāpat jau kopš pērnā gada sākuma ir izveidots Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, kā arī katrā ministrijā nozīmēts prezidentūras koordinators.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar astoņiem galvenajiem aspektiem, kas jāņem vērā, gatavojoties prezidentūrai:


Foto: DELFI

Prezidējošās valsts pamatpienākumos ietilpst daļēja likumdevēja un vidutāja loma starp valstīm un institūcijām, meklējot kompromisus un rodot risinājumus. Valsts laicīgi nospraustie mērķi var būt nozīmīgs faktors tam, kā šie pienākumi tiek īstenoti.

Kā rāda citu piemēri, katra valsts tās prezidentūras laikā izvirza noteiktus mērķus, un prioritātes, ko cenšas īstenot, saskaņojot savu redzējumu, pirmkārt, ar divām pārējām prezidentūras trio valstīm, kā arī citām ES dalībvalstīm. Latvijas gadījumā trio jeb vispārīga saskaņota triju atsevišķu prezidentūru politika tiek veidota kopā ar Itāliju, kas prezidēs ES Padomē pirms mums, un Luksemburgu, kas stafeti savukārt pārņems no Latvijas. Vienota prezidentūras programma palīdz nodrošināt darba pēctecību, kā arī veicina resursu efektīvu izmantošanu.

Par spīti kopdarbībai, saskaņojot galvenos politikas virzienus, katrai valstij savu interešu "deķīti" tomēr ir iespējams nedaudz pavilkt uz savu pusi. Tādā veidā prezidējošajai valstij tiek dota iespēja skaidri norādīt, kas to uztrauc visvairāk, kā arī koncentrēt ES Padomes resursus, lai ievestu tās iecerēto politiku dzīvē.

Piemēram, Ungārijas un Polijas prezidentūras laikā 2011. gadā tika uzvērta ES kohēzijas fondu nozīme, paātrinātas sarunas par Balkānu valstu pievienošanos un aizsākts risināt Eiropas romu integrācijas jautājumu.

Pērn dažādu nozaru eksperti norādīja, ka Latvijas prioritātēm jābūt skaitā nedaudzām, viegli definējamām, labskanīgām, kā arī reālām un vienlaikus svarīgām citviet Eiropā. Šā gada janvārī ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa intervijā "Latvijas Radio" atklāja, ka viņas vadītā iestāde jau ir sākusi darbu pie Latvijas prioritāšu noteikšanas.

Lai gan pagaidām par konkrētām prioritātēm runāt ir pāragri, viena no tām varētu būt Austrumu partnerības stiprināšana, tostarp Austrumu partnerības samita organizēšana Rīgā.


Foto: Valsts kanceleja

Prioritāšu noteikšana ir būtisks aspekts prezidentūras veiksmīgai norisei, bet ne mazāk svarīgi ir gaidāmo sešu mēnešu periodu jau laikus precīzi saplānot, lai viss iecerētais arī varētu piepildīties.

Galvenais dienaskārtības veidotājs ir Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, kas ir ārlietu ministram pakļauta tiešās pārvaldes iestāde. Sekretariāta pienākumos ir kopīgas jau pieminēto valstu - Itālijas, Latvijas un Luksemburgas - triju prezidentūru jeb 18 mēnešu darba programmas Latvijas daļas izstrāde un mūsu pašu prezidentūras sešu mēnešu darba programmas sagatavošana. Tāpat tiek gatavota pasākumu programma un paredzēts to laika precīzs grafiks.

Sekretariāts atbild arī par kopējo prezidentūras pasākumu, tostarp kultūras pasākumu un citu norišu nodrošināšanu gan Latvijā, gan citās valstīs. Tāpat tā uzdevums ir plānot un īstenot sabiedrisko attiecību un komunikācijas programmu.


Foto: DELFI

Divdesmit septiņu valstu savstarpējās sadarbības koordinācija un likumdevēja funkciju īstenošana prasa visai ievērojamus līdzekļus. Līdz šim valstis prezidentūras jautājumam ir pievērsušās, vadoties pēc diviem aspektiem - pēc vajadzībām un ambīcijām.

Piemēram, poļi, kuri sevi ierasti vēlas salīdzināt ar Eiropas lielajām nācijām, arī savas prezidentūras laikam 2011. gada otrajā pusē, bija atvēlējuši atbilstoši lielus finanšu līdzekļus - aptuveni 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Šī summa pat dubulti un trīskārši pārspēja citu valstu, piemēram, Ungārijas un Beļģijas prezidentūrai atvēlētos līdzekļus pirms tam.

Eksperti gan vēlāk secināja, ka lielā Austrumeiropas valsts to varējusi atļauties. Atšķirībā no teju visas pārējās Eiropas, Polija krīzi pārdzīvoja kā oāze, kurā visu dižķibeles laiku saglabājās ekonomiskā izaugsme.

Pirms pāris gadiem nu jau bijušais Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība") izteicās, ka Latvijai prezidentūra varētu izmaksāt līdz pusmiljardam latu, bet Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis viņa izteikumus laboja, norādot, ka summa varētu būt robežās no 70 līdz 110 miljoniem. Patlaban izmaksas tiek paredzētas vēl mazākas - ap 50 līdz 60 miljoniem latu.


Foto: Ārlietu Ministrija

Latvijas prezidentūras ES Padomē vadību plānots bāzēt Briselē, vienlaikus izveidojot ievērojamu atbalsta mehānismu Rīgā.

Šī iemesla dēļ Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 180 vai 190 cilvēkiem jeb aptuveni trīs reiz vairāk, nekā Latvijai bijis vēl līdz 2012. gadam, kad sākās gatavošanās prezidentūrai.

Kopumā prezidentūras laikā Latvija gan piesaistīs daudz lielāku papildus darbinieku skaitu - ap 1000 cilvēkiem, kuri uz prezidentūras laiku galvenokārt papildinās ministriju darbinieku rindas. Vairākas ministrijas apsver iespēju piesaistīt arī ekspertus no akadēmiskā un privātā sektora, kā arī ES institūcijās strādājošos Latvijas valsts piederīgos. Savukārt pēc prezidentūras darbinieku skaitu visās iestādēs paredzēts atkal pakāpeniski samazināt.

Tāpat šogad plānots īstenot plašu apmācību iesaistāmajām personām. Tā notiks vairākos posmos, vienu no galvenajiem uzsvariem liekot uz franču un angļu valodu apguvi. Pirmās angļu valodas apmācības jau ir sāktas aprīļa sākumā, bet maijā iesaistītajiem tiks mācīta ES institucionālā uzbūve, lēmumu pieņemšanas process un ES dokumentu izstrāde, kā arī sanāksmju vadīšanas un publiskās runas prasmes. Tāpat, ņemot vērā to, ka 2014. gadā notiks Saeimas vēlēšanas, nākamā gada nogalē plānotas augstāko amatpersonu intensīvas apmācības.


Foto: LETA

Lai gan Latvijas prezidentūras ES Padomē vadību plānots bāzēt Briselē, virkne pasākumu notiks arī Latvijā.

Līdz šim citas valstis izvēlējušās pasākumus organizēt senās pilīs (Īrija un Ungārija) vai izstāžu un konferenču centros (Dānija, Kipra un Lietuva (plāno)), taču Latvija līdzīgi kā Beļģija, daļu prezidentūras laika norises plāno organizēt bibliotēkas telpās.

Latvijā šajā laikā norisināsies aptuveni 200 pasākumi, pulcējot 25 līdz 30 tūkstošus ārvalstu viesu. Par centrālo Rīgā notiekošo sanāksmju norises vietu izvēlēta vēl nepabeigtā Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils. Līdz ar to Latvijas prezidentūra būšot iespēja bibliotēkai apliecināt savu spēju būt par jaunas pieredzes un kultūras mijiedarbības vietu, norādīts Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta interneta vietnē.


Foto: LETA

Prezidentūra valsts pārvaldei uzliek atbildību ne tikai koncentrēt lielus fiziskos un materiālos spēkus, lai aktīvi līdzdarbotos visas ES pārvaldē, bet arī spēt domāt pārnacionālā līmenī. Šī iemesla dēļ  liela politiķu un ierēdņu uzmanība jāveltī visu ES dalībvalstu interešu ievērošanai, vienlaikus atliekot iekšējās politikas nesaskaņas.

Arī šajā ziņā Polijas piemērs varētu būt Latvijai aktuāls. Polija atšķirībā no Latvijas ES līmenī bieži vien izcēlusies kā problēmu cēlāja, kura negaidīti var apturēt nozīmīgu likumprojektu virzību vai izteikt pēkšņu ierosinājumu, tādējādi raisot bažas par tās paredzamību prezidentūras laikā.

Lai gan kopumā prezidentūra noritēja mierīgi, jo tās valdību vadīja pro-eiropeiski strādājošās partijas, uztraukumu raisīja prezidentūras vidū gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Pretēji daudzu bažām, tās gan prezidentūru nekādi neietekmēja.

Kā to pierāda 2011. gada raibie notikumi, arī Latvijas politiskā skatuve mēdz izspēlēt visdažādākos jokus, kuri var ietekmēt prezidentūras darbu, taču pagaidām publiskas bažas par valsts spēju racionāli īstenot prezidentūru nav izskanējušas.


Foto: EPA/LETA

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī, ir mainījušies arī valstu pienākumi prezidentūras laikā.

Ja agrāk prezidējošās valsts premjers ieguva krēslu ES Padomē, tad tagad Padomei ir viens prezidents. Līdz ar to tās sēdēs valstu iespējas neatkarīgi no to prezidentūras saglabājas nemainīgas, bet toni ES Padomes sanāksmēs faktiski nosaka prezidents un "lielās trijotnes" valstis - Vācija, Francija un Lielbritānija.

Arī ES ārlietu jautājumos prezidējošajai valstij teikšanas ir maz, jo tie galvenokārt ir Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta atbildība.

Tāpat tas, vai būsim Eirozonā, ietekmēs mūsu iespējas lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas vienoto valūtu. Neesot Eirozonā, valsts arī prezidēšanas laikā neiegūst iespēju piedalīties eirozonas valstu finanšu ministru grupas sanāksmēs.


Foto: AFP/Scanpix

Prezidentūras ES Padomē nozīmi sabiedrība teju visās ES dalībvalstīs bieži pārprot, uzskatot, ka valsts prezidentūras laikā vada Eiropas Savienību. Tā nav!

Prezidentūras laikā valsts organizē ES Padomes tikšanās, nosaka tajās apskatāmos jautājumus un to izskatīšanas kārtību, kā arī veido dialogu un meklē kompromisus dalībvalstu vidū, ES Padomes saskarsmē ar atsevišķām valstīm, kā arī citām institūcijām, piemēram, Eiropas Parlamentu (attēlā) un Eiropas Komisiju.

Tas savukārt nozīmē, ka, lai panāktu sev vēlamās pārmaiņas, sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm ir ne tikai jāīsteno aktīva lobēšana prezidējošās valsts iestādēs, bet jāuztur kontakts ar Eiroparlamenta deputātiem vai frakcijām, kā arī jāvēršas Eiropas Komisijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!