Foto: RIA Novosti/Scanpix

Lai gan situācija cilvēktiesību jomā joprojām ir smaga un norisinās ekonomiskā krīze, Baltkrievija tomēr ir Eiropas valsts un agrāk vai vēlāk iestāsies Eiropas Savienībā, sacīja kaimiņvalsts pazīstamais opozīcijas aktīvists, cilvēktiesību centra "Vjasna" vadītājs un Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas viceprezidents, bijušais politieslodzītais Aļess Beļackis.

Eiropas Savienībai ir jāsaprot, ka Baltkrievija šobrīd atrodas smagā situācijā, tomēr tā ātri var mainīties, uzskata Beļackis. "Neviens nezina, cik gadu paies - trīs, pieci vai septiņi. Tomēr tas viss ātri mainīsies. Mēs ceram, ka ES sapratīs mūsu situāciju - tā ir smaga un nepieciešama palīdzība pilsoniskajai sabiedrībai, masu informācijas līdzekļu neatkarībai un cilvēkiem, kas atbalsta Eiropas vērtības. Mēs sagaidām, ka ES dos arī skaidru vērtējumu tam, kas notiek Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Ne tā, kā Azerbaidžānā - visi sēž un izliekas, ka tur nekas nenotiek," uzsvēra Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis.

Beļackis pauda cerību, ka Eiropas Savienība kļūs atvērtāka baltkrievu tautai un turpinās liberalizēt vīzu režīmu. "Mēs vēlamies, lai baltkrieviem būtu iespēja ceļot pa Eiropas valstīm - nekas tā nemaina cilvēku domāšanu kā nepastarpināti kontakti. Nekāda aģitācija vai mūsu pierunāšanas mēģinājumi nepalīdzēs. Cilvēks pats aizbrauks - paskatīsies un vairāk viņam neko nevajadzēs skaidrot," teica Beļackis.

Runājot par situāciju Baltkrievijā cilvēktiesību jomā, "Vjasna" vadītājs norādīja, ka tā joprojām ir slikta. "Mums nekas nemainās. Tā ir stabili slikta - atsevišķās jomās tā paliek sliktāka, atsevišķās jomās nedaudz labāka. Tas ir tāds stingri autoritārs režīms, kur ir politieslodzītie, ir vārda brīvības pārkāpumi, nedrīkst organizēt nekādas akcijas, demonstrācijas, specdienesti vajā aktīvistus un jauniešu organizāciju pārstāvjus, ir milzīgs daudzums policijas. Tā ir policejiska valsts. Mums miliču skaits uz vienu cilvēku ir augstāks nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Šajā valstī nav brīvības. Baltkrievijas režīms ir faktiski būvēts staļinisma izpratnē par valstiskumu un cilvēku – kur valsts ir viss, bet cilvēks nav nekas. Taču šī sistēma mūsdienu apstākļos nav dzīvotspējīga. Sistēma ir no aizvakardienas un jau tad sevi neattaisnoja. Lai cilvēks spētu pats sevi realizēt, viņam nepieciešama brīvība. Pretējā gadījumā tas pārvēršas verdzībā," teica Beļackis.

Pazīstamais Baltkrievijas opozicionārs atzina, ka ne tikai Baltkrievijā, bet arī aiz tās robežām, daļai cilvēku, kas pieraduši dzīvot sistēmā, kurā nav ne par ko jādomā, patīk Aleksandra Lukašenko režīms. "Tiem vēl ir padomju laika domāšana un viņi runā par PSRS, kā par tādu gaišu pagātni. Ļaudis kuri ir pieraduši dzīvot tādā stingrā, nedemokrātiskā situācijā. Kādam patīk dzīvot kazarmās, kādam patīk dzīvot cietumā, kur viņu katru dienu baro un piešķir drēbes, un nevajag domāt par dzīvi. Cilvēkam nav nekādas atbildības, ne par sevi, ne par ģimeni, ne par valsti. Es uzskatu, ka tāda kārtība, kas tev atņem brīvību, nav kārtība. Tā nav brīvība," sacīja Beļackis.

Viņš noraidīja arī Latvijā nereti dzirdamo viedokli, ka, lai gan Baltkrievijā valda autoritārs režīms, tomēr valsts iedzīvotāji ir nodrošināti ar darbu un ir zināma pārticība. "Baltkrievijā šobrīd ir ekonomiskā krīze un augstie nodarbinātības rādītāji ir nosacīti. Daudzi uzņēmumi nedēļā strādā trīs četras dienas un maksā tādu algu par kuru Latvijā neviens nestrādātu - 200 – 300 ASV dolāru mēnesī. Cilvēki pamet kolhozus un tajos paliek tikai deklasēti elementi – tādi, kuri dzīvo ne tik daudz ar savu algu, bet no tā, ko var nozagt kolhozā. Tāpat, kā tas bija padomju gados. Alga 100 dolāru, sazagies vēl uz 200 dolāriem. Nopirki šņabi, nodzēri. Viss – dzīve ir kārtībā. Kurš vēlas dzīvot šādā kolhozā – lūdzu, dodieties un strādājat," pauda aktīvists.

Beļackis vērsa uzmanību uz to, ka Baltkrievijas ekonomika nepieciešamas nopietnas reformas, taču valdošais režīms to nedara, jo tādējādi zaudētu instrumentus, kas ļauj kontrolēt cilvēkus. "Baltkrievijas ekonomika ir vērsta uz Krieviju. Tā kā tur saimniecība šobrīd ir sliktā stāvoklī, arī Baltkrievija nevar vairs pārdot savu produkciju. Mašīnbūves eksports ir samazinājies par 40% gada laikā. Tas nozīmē, visi "BelAZ", "MAZ" [smagās automašīnas] un "Belarus" traktori šobrīd stāv un neviens viņus nepērk. Lai eksportētu uz Eiropu, nepieciešams ražot labu produkciju. Krievijā var pārdot jebko. Viņi [Baltkrievija] pārdeva konkurētnespējīgas mašīnas un traktorus, taču tagad tos neviens nevēlas iegādāties," skaidroja Baltkrievijas opozicionārs.

Runājot par Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmu, Beļackis uzskata, ka tai ir jākļūst par tādu, kura veicinātu situācijas uzlabošanos savienības kaimiņvalstīs. Eiropas Savienībai, attiecībās ar tās kaimiņvalstīm, ir jāizstrādā noteikti rāmji, kas veicinātu cilvēktiesības un atbalstītu pilsonisko sabiedrību. Eiropas Savienība nedrīkst pievērt acis uz cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem un izvēlēties runāt tikai par tirdzniecību vai tehniskiem jautājumiem, uzskata Beļackis.

Beļackim 2011.gadā Baltkrievijā tika piespriests četrarpus gadu ilgu cietumsodu stingrā režīma kolonijā. "Vjasna" vadītājs tika vainots nodokļu nemaksāšanā sevišķi lielos apmēros. Aizvadītajā gadā viņš negaidīti tika atbrīvots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!