Eiropas Komisija secinājusi, ka pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības "airBaltic" pārstrukturēšanu 2011. un 2012.gadā, bija saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
Kā portālu "Delfi" informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, secināts, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.
EK izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija uzņēmumam piešķīra 2011.gada oktobrī, turklāt 2011.gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma "BAS", kas tolaik bija "airBaltic" galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un "BAS" veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko "airBaltic" emitēja 2010.gadā, un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem.
Komisija izskatīja arī konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko "aiBaltic" vārdā veikusi nacionalizētā banka. Tā secināja, ka šie pasākumi veikti, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie "airBaltic" neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.
Turpretim trīs citi pasākumi veikti, pārkāpjot tirgus noteikumus. Viens no tiem ir otrs Latvijas piešķirtais aizdevums. Pirmo aizdevuma daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) "airBaltic" tika piešķirta 2011.gada decembrī, bet otra - 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) – 2012.gada decembrī.
Tāpat pretēji tirgus nosacījumiem īstenots kapitāla palielinājums, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un "BAS" un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un "BAS" ieguldījums naudā, bet kurā "BAS" beigās nepiedalījās; kā arī prasījuma tiesības 5 miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" par tikai vienu latu.
Tā kā šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību "airBaltic" un līdz ar to veido valsts atbalstu, uzskata komisija.
Tā novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar EK 2004.gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai. Komisija konstatēja, ka Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz piecu gadu laikposmu – no 2011. līdz 2016.gadam -, šķiet ticams pamats, lai "airBaltic" atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā. Tāpat EK konstatējusi, ka "airBaltic" atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts. Tāpat "airBaltic" sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem: atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā, informē EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
