Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā, bet ar nosacījumu, ka tā pildīs uzņemtās saistības un mazinās budžeta tēriņus, par ES valstu līderu neformālajā sanāksmē Briselē spriesto žurnālistiem paziņojis ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs, ziņo raidorganizācija BBC.
Eirozonas krīze bijis galvenais temats ES valstu līderu tikšanās laikā. ES, pēc BBC vēstītā, gatavojas tam, ka Grieķija varētu iziet no vienotās valūtas savienības – eirozonas.
Rompejs preses konferencē Briselē paziņojis, ka ES valstu līderi ir "labi informēti par grieķu centieniem", un vēlas, lai "Grieķija paliktu eirozonā, turpinot pildīt pašas uzņemtās saistības".
ES Padomes vadītājs atgādināja, ka ES kopā ar Starptautisko Valūtas fondu kopš 2010.gada sniedz finansiālu palīdzību Grieķijai. Līdz šim šai Dienvideiropas valstij piešķirti gandrīz 150 miljardi eiro (vairāk nekā 100 miljardi latu).
Rompejs arī norādīja, ka "dzīvībai nepieciešamo reformu turpināšana ir labākā garantija turpmākai eirozonas izaugsmei".
Grieķijā 17.jūnijā ir paredzētas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, ņemot vērā, ka pēc vēlēšanām maija sākumā neviens no vadošajiem politiskajiem spēkiem nespēja izveidot koalīciju.
ES Padomes prezidents izteica cerību, ka jaunā Grieķijas valdība, kas tiks izveidota pēc parlamenta vēlēšanām jūnija vidū, neatteiksies no taupības pasākumiem, kas ir saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Trešdien akciju cena Eiropas biržās saruka par 2% saistībā ar bažām par iespējamo Grieķijas atteikšanos no eiro.
Pēc Rompeja vārdiem, Briseles samita dalībnieki ir vienisprātis par to, ka ir jāpanāk ekonomiskā izaugsme, taču vienlaikus nedrīkst aizmirst par pasākumiem finansiālās stabilitātes atjaunošanai. Viņš ekonomikas izaugsmes un finansiālās stabilitātes atjaunošanu nodēvēja par "divām vienas medaļas pusēm".
To pašu akcentēja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons. "Mums bija pilnīga vienprātība par to, ka cīņa ar budžeta deficītu un centieni panākt ekonomikas izaugsmi nav alternatīvi risinājumi. Pirmais ir nepieciešams, lai sasniegtu otro."
Turklāt, lielākā daļa sanāksmes dalībnieku iebilda pret kopēju eiro obligāciju emisiju. Šo ideju aktīvi atbalsta jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands, bet pret to asi iebilst Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc viņas vārdiem, šādas obligācijas "ir pretrunā ar Eiropas līgumiem, un tās nepalīdzētu atjaunot ekonomiku".
Olands cita starpā uzstāj uz to, ka ir pienācis laiks mainīt akcentus "no ekonomēšanas uz izaugsmi". Šī doma bija viens no galvenajiem punktiem viņa kampaņā Francijas prezidenta vēlēšanās, vēsta BBC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
