Austrumu partnerības samits būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē, taču svarīgi ir veicināt arī valsts atpazīstamību, intervijā Latvijas Radio norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa.
"Ukrainā līdzās ar pārējām piecām Austrumu partnerības dalībvalstīm būs redzes lokā ekonomiskie procesi, demokrātijas procesi, stabilitātes sekmēšana minētajās valstīs," runājot par lietām, ko ir nepieciešams panākt prezidentūras laikā, uzsvēra Skujiņa.
"Mums vajag būt ambicioziem, bet reālistiskiem, ar to saprotot, ka ir jākoncentrējas uz ļoti konkrētiem, saskatāmiem un izmērāmiem darbiem," norādīja ĀM valsts sekretāra vietniece. "Ja mēs gribam būt reālistiski un virzīties soli pa solim uz priekšu, tad svarīgi minēt – vīzu liberalizācijas jautājumu, dažādu ekonomisko attiecību līgumus, kurus mēs varam prezidentūras laikā virzīt."
"Latvija būs tā valsts, kura vadīs pārskata procesu sankcijām, jo 2015.gadā būs apritējis gads kopš sankciju ieviešanas [pret Krieviju]," atgādināja ĀM pārstāve. "Latvija ir gatava, ka Krievija diskreditēs Latviju un Latvijas politiķus."
Skujiņa skaidroja, ka Latvija prezidentūras laikā ņems par pamatu Lietuvas pieredzi, taču ir jāsaprot, ka visas krīzes nevar prognozēt: "Mums ir jābūt gataviem un jābūt elastīgiem savās darbībās."
Savukārt, runājot par politiķu piedalīšanos 16.marta un 9.maija pasākumos, Skujiņa ieteica politiķiem būt tālredzīgiem un pragmātiskiem. Viņa ieteica politiķiem neveikt darbības un neiesaistīties diskusijās, kuras var novest pie sarežģītām un saspīlētām situācijām. "Es esmu pārliecināta, ka mēs tiksim galā arī ar 16.martu un 9.maiju. Es domāju, ka iepriekšējo gadu pieredze tomēr ir bijusi pozitīva, man ir ļoti liela pārliecība, ka gan politiķi, gan sabiedrība kopumā ir ļoti pragmatiski raudzījusies, tai skaitā uz prezidentūru," uzsvēra Skujiņa.
"Pilnīgi noteikti prezidējošai valstij ir iespēja virzīt un vadīt procesus – gan tehniski, gan praktiski, gan politiski. Ja pirms pusgada man būtu bijis grūti minēt piemērus – kā un vai varam iespaidot šos procesus, tad tagad, atskatoties uz decembrī un novembrī notikušajām sarunām gan ar jaunievēlēto Eiropas Komisiju, gan ar jaunajiem pārstāvjiem-politiķiem Eiropas Savienībā, droši var teikt, ka tā nav saruna: "Mēs jums noteiksim kāda jums ir dienaskārtība un jūs, Latvija, ejat šos darbus izpildiet!" Mums tiek vaicāts: "Ko jūs darīsiet? Kā jūs sasniegsiet?"."
"Es pilnīgi noteikti varu teikta, ka tas nav mīts, ka prezidējošā valsts var vadīt procesus Eiropas Savienības ietvaros," uzsvēra ĀM pārstāve, piebilstot, ka Latvijas atpazīstamībai prezidentūras laikā ir jāturpina caur darbiem augt. "Prezidentūra ir seši mēneši, kad Latvija atrodas prožektoru gaismā, mums ir par sevi jārunā un jāstāsta tā, lai pasaule maksimāli daudz par mums uzzinātu."
Jau ziņots, ka 1. janvārī ES prezidējošās valsts pienākumus kā otrā no Baltijas valstīm sāk pildīt Latvija, pārņemot tos no Itālijas.
Kā pirmā no Baltijas valstīm ES prezidentūru 2013.gada otrajā pusgadā vadīja Lietuva, bet Igaunija šos pienākumus uzņemsies 2018.gada pirmajā pusē.
Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.
Pēc Latvijas 2015.gada vidū prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Luksemburga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
