Nikolajs Kabanovs vs. Artis Pabriks

Jau 15 gadus atjaunotās Latvijas iedzīvotāji dzīvo brīvā un demokrātiskā Latvijā. Šajā laikā mums ir izdevies paveikt šķietami neiespējamo:

- izveidot demokrātiskas institūcijas un eiropeisku valsts pārvaldes sistēmu;

- ieviest tirgus ekonomiku ar attīstības tempiem, kas gadā pārsniedz 10% pieaugumu;

- iestāties Eiropas savienībā un NATO, kas daudziem vēl pirms 10 gadiem likās nesasniedzams mērķis.

Par spīti šiem sasniegumiem, mēs vēl joprojām esam valsts, kas labklājības ziņā pagaidām atpaliek no daudzām citām Eiropas Savienības valstīm. Tai pat laikā, pateicoties tieši augšminētajiem panākumiem mums ir visas iespējas līdzīgi kā Somijai, Īrijai un citām Eiropas valstīm tuvākajā desmitgadē kļūt par pārtikušu Eiropas valsti. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka esam atguvuši brīvību un atšķirībā no dažām citām tuvākām un tālākām valstīm esam konsekventi gājuši eiropeisku attīstības ceļu, paļaujoties uz saviem spēkiem.

Viena no pamattiesībām, kas mums bija liegta pirms 15 gadiem, bija pārvietošanās brīvība. Mūsdienās arvien vairāk latviešu ceļo, mācās un strādā ārzemēs. Esmu pārliecināts, ka tur iegūtā pieredze un valodu zināšanas palīdzēs cilvēkiem veidot karjeru un cels savu un mūsu valsts labklājību. Atšķirībā no padomju sistēmas, kas mums liedza ne tikai indivīda brīvības, latvisku identitāti un izvēles tiesības, šodien mums ir dota iespēja pašiem lemt par savu likteni.

Kāpēc Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša valdība atdeva izrēķināšanai Eiropas Savienībai Latvijas cukura nozari?

Eiropas Savienības cukura tirgus reformas mērķis ir uzlabot cukura sektora konkurētspēju, veicināt tā ilgtspējīgu un uz tirgu orientētu attīstību un nodrošināt sektora restrukturizāciju. Cukurbiešu audzētajiem ir paredzēta kompensācija par atbalsta cenu samazinājumu. Lēmums par cukura tirgus reformu tika pieņemts kompromisa ceļā, piedaloties visām dalībvalstīm.

Vai Jūs neuzskatāt, ka Latvijas iestāšanās Šengenas zonā tiek atlikta tāpēc, ka laikā, kad Jūs bijāt ārlietu ministrs tika norauta Latvijas-Krievijas līguma parakstīšana, tādējādi, mūsu valstij nav juridiski noformētas robežas ar Krievijas Federāciju

Latvija plāno pabeigt sagatavošanās darbus saskaņā ar plānu līdz 2007. gada nogalei. Taču iestāšanās termiņš iespējams tiks pagarināts sakarā ar tehniskām problēmām pašā Eiropas Savienībā veidojot centrālo datubāzi, kas nav atkarīgs no Latvijas.

Mūsu līdzdalība Šengenas zonā nav saistīta ar jauna Latvijas- Krievijas robežlīguma parakstīšanu, jo robeža eksistē de facto un to respektē abas iesaistītās puses. Vēl vairāk, robežu jautājumi per se nenozīmē, ka starp valstīm nevar veidoties savstarpēji respektējamas un labas attiecības. Šeit jāmin, ka daudzām valstīm pastāv neatrisināti robežu jautājumi, kas netraucē to attiecībām. Piemēram, Spānijai nav atrisināti robežjautājumi ar Lielbritāniju, Portugāli un Maroku, Norvēģijai ar Krieviju. Mans viedoklis Latvijas-Krievijas robežlīguma jautājumā ir bijis konsekvents un balstīts uz Latvijas valsts institucionālo pārmantojamību un turpinātību, kuru diemžēl joprojām nav atzinusi Krievijas puse. Ja spēsim vienoties par šo jautājumu, spēsim vienoties arī par robežu de jure. Jebkurā gadījumā, vēsturisko un juridisko viedokļu atšķirības starp Latviju un Krieviju nav un nebūs šķērslis mūsu līdzdalībai Šengenas zonā.

Jau trīsarpus gadus rit ASV un viņu sabiedroto operācija Irākā, taču situācija šajā valstī stabilāka nekļūst. Vai vispār pastāv iespēja izvest Latvijas kontingentu no Irākas, kamēr tajā atrodas amerikāņi?

Daudznacionālie miera uzturēšanas spēki Irākā, tai skaitā arī Latvijas pārstāvji, uzturas saskaņā ar Irākas valdības lūgumu līdz brīdim, kamēr Irākas puse būs pati spējīga nodrošināt stabilitāti un drošību savā valstī. Latvijas bruņotais kontingents ir gatavs no Irākas aiziet, tiklīdz mūsu palīdzība vairs nebūs nepieciešama. Latvija no savas rūgtās okupācijas pieredzes ir mācījusies, ka neitralitāte nesniedz drošības garantijas mūsu valstij. Maksimāli aktīva iesaistīšanās miera uzturēšanas spēkos dažādos pasaules nedrošajos punktos dod mums garantiju, ka netiksim atstāti vieni, ja Latvijas drošībai būs kādi apdraudējumi.

Baltkrievija ir viens no lielākajiem mūsu valsts tirdzniecības partneriem. Cik ilgi Latvijas Ārlietu ministrija turpinās boikotēt Baltkrievijas vēstnieku, kas jau ir iesniedzis akreditācijas rakstu prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai?

Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts un mēs esam ieinteresēti labā sadarbībā ar saviem kaimiņiem. Taču jāņem vērā, ka tā nav demokrātiska valsts, kas nenoliedzami apgrūtina mūsu attiecību pilnveidošanu. Šobrīd abu valstu tirdzniecības apjomi ir aptuveni 4%, kas nav maz, bet Baltkrievija nav arī viens no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem.

Kas attiecas un manu iespējamo tikšanos ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā, uzskatu ka tā nebūs iespējama, kamēr Baltkrievijas puse nebūs sapratusi, kādu ļaunumu abu valstu attiecībām ir nodarījusi rupjā drošības dienestu provokācija pret Latvijas valsti un tās diplomātu. Baltkrievijas drošības iestādes nedrīkst ar citas valsts pārstāvjiem izrīkoties pretēji vispārpieņemtām starptautiskām normām un tiesībām, pat ja tas tiek darīts attiecībā uz savas valsts pilsoņiem. Es izsaku pateicību vairumam Latvijas iedzīvotāju, kas izprot un atbalsta Latvijas nostāju, jo šī pozīcija ir balstīta uz mūsu pašu rūgto pieredzi Padomju beztiesiskuma ēnā, kas valdīja gandrīz 50 gadu.

Uz TP jautājumiem atbild PCTVL pārstāvis, Saeimas deputāts, deputātu kandidāts Nikolajs Kabanovs.

Jakovs Pliners publiski diskusijā Radio SWH apšaubīja okupācijas faktu. Vai Jūs uzskatāt, ka okupācija 1940. gadā nebija?

Nē nebija. Visus pēckara gadus nevienā ANO rezolūcijā šis fakts netika atzīts. Patiesībā Latvijā notika inkorporācija – iekļaušanās citas valsts sastāvā zaudējot starptautisko tiesību subjekta statusu, kuru Latvijas PSR deleģēja PSRS. Tomēr jau 1946. gadā LPSR varēja tikt pieņemta par ANO locekli. Ar šādu mērķi Latvijas Ārlietu ministrs Pēteris Valeskalns ieradās uz konferenci Parīzē, taču Rietumvalstis pretojās tam lai sociālistiskajai Latvijai tiktu piešķirts ANO locekļa statuss.

Jūsu vidū ir daudzi, kuri AP 1990. gadā balsoja pret neatkarību. Vai Jūs arī šobrīd esat pret Latvijas neatkarību?

Personīgi es, Nikolajs Kabanovs aptaujā balsoju "par" neatkarīgu demokrātisku Latvijas Republiku. Latvijas neatkarība, kuru Augstākā padome atjaunoja 1990. gadā un kura de facto tika realizēta pēc 1991. gada augusta - ir objektīva realitāte. Protams, mēs kā Latvijas pilsoņi un patrioti iestājamies par mūsu valsts neatkarību. Pie tam, mēs iestājamies par patiesu neatkarību – ne tikai no Maskavas, bet arī no Vašingtonas un Briseles.

Šobrīd skolās ir miers, kas pierāda, ka latviešu valodas īpatsvara palielināšana vidējā izglītībā bija pareiza. Vai protesta akcijas nebija tukša izrādīšanās?

Izvēlētā izglītības modeļa pareizumu parādīs to vidusskolas absolventu atzīmes, kuri mācījās "reformas" laikā. Šos rezultātus mēs uzzināsim 2007. gadā. Protesta akcijas daļēji sasniedza savu mērķi, jo sākotnējā Izglītības likuma variantā tika teikts "tikai valsts valodā", savukārt patreiz darbojas proporcija "60:40". Mēs esam pārliecināti, ka tā diskusija sabiedrībā, kas sākās ap mazākumtautību izglītību, paaugstināja krievu kopienas aktivitāti, lika Latvijas valstij ar lielāku cieņu izturēties pret tās interesēm.

Deputāts Buzajevs Saeimā debatē gandrīz par katru jautājumu, tā panākdams pretējo, proti, ka neviens viņu vairs neņem par pilnu. Vai PCTVL frakcija deleģē viņu nepārtraukti runāt?

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir visaktīvākais 8. Saeimas orators. Protams, frakcija atbalsta viņa uzstāšanās. Es domāju, ka tad, kad vēsturnieki pētīs Latvijas parlamentārismu 21. gadsimta sākumā, viņi noteikti atzīmēs mūsu kolēģi. Pie tam, V.Buzajeva likumdošanas priekšlikumi daudzreiz ir guvuši Saeimas atbalstu.

Kā Jūs vērtējat ortodoksālo rubikiešu klātieni samērā liberālajā "Saskaņas centra" vairākumā?

Es uzskatu apvienību "Saskaņas centrs" par mākslīgu, konjuktūras veidojumu. Tas ir biznesa projekts, kas tikai imitē PCTVL lozungus. Kas attiecas uz Sociālistisko partiju, tad prātā nāk kāda kinokomēdija, kurā govs sēdēja bumbvedēja lūkā: "Dzīvot gribēsi – ne tā vien izlocīsies!"