Foto: AFI
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien veicot kratīšanu četros uzņēmumos – nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" un vēl trijās ar to saistītās firmās – "FLS", SIA "North Hub Services" un "Baltic Miles", portālu "Delfi" informēja nacionālās aviokompānijas lielākā privātā akcionāra SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) pārstāvis Juris Pētersons.

Viņš atzina, ka pats šobrīd neatrodoties Latvijā, taču pēc viņa rīcībā esošās informācijas KNAB veicot kratīšanu četros minētajos uzņēmumos. "Par motivāciju un ar ko tas ir saistīts, man informācijas nav," teica BAS pārstāvis.

Viņš gan piebilda, ka KNAB veiktā kratīšana izskatoties pēc spēka demonstrācijas pirms otrdien gaidāmās valdības sēdes, kad, visticamāk, atkal tiks skatīts "airBaltic" jautājums.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati liecina, ka "North Hub Services" (NHS) izveidots 2009.gada augustā un tā dibinātājs bija tolaik Flikam piederošais "BAS", savukārt pērn aprīlī pusi tās kapitāldaļu iegādājās Turcijas uzņēmums "Havaalanlari Yer Hizmetleri Anonim Sirketi" jeb "HAVAS Ground Handling Services Co", kas ir turku kompānijas "TAV Airports" meitaskompānija.

NHS valdes priekšsēdētājs kopš pērnā aprīļa ir turku pārstāvis Vehbi Serkans Kaptans, valdē darbojas arī Mehmets Mujdats Jucels, Džonijs Andersens un "airBaltic" finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Savukārt bijušais NHS valdes priekšsēdētājs Jānis Baļķens, kurš savulaik bijis Rīgas lidostas viceprezidents, uzņēmumā kopš 2010.gada darbojas uz prokūras pamata kā direktors.

Savukārt SIA "Baltic Miles" valdes priekšsēdētājs ir "airBaltic" pārdošanas un mārketinga vecākais viceprezidents Grigorijs Pomerancevs. 2010.gada februārī uzņēmumu nodibināja BAS, taču jau pēc nedēļas par tās īpašnieci kļuva SIA "Baltic Airlines", kas pati pieder "airBaltic". "Baltic Airlines" valdē darbojas Fliks, Antonovičs, "airBaltic" operatīvās vadības direktore Laila Odiņa un bijušais "airBaltic" komercdirektors Tero Taskila, kurš kopš vasaras ir Igaunijas lidsabiedrības "Estonian Air" prezidents.

Arī SIA "FLS", kas sniedz uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumus un konsultē nodokļu jautājumos, komercdarbībā un vadībzinībās, 2009.gada septembrī nodibināja BAS. FLS valdes priekšsēdētāja visu šo laiku ir Inga Piterniece, kas ir arī BAS valdes locekle.

Kopš šī gada maija FLS pieder SIA "Invest VIA", kura līdz pavasarim saucās "Baltic Terminal". FLS māteskompānijas valdē kopš dibināšanas darbojas Urugvajā deklarētais Sebastjans Horhe Asars (Sebastian Jorge Azar), kurš ir arī "airBaltic" produktu un servisa viceprezidents, un 1984.gadā dzimusī Sanita Liepiņa. Uzņēmumu pērn augustā nodibināja SIA "Baltic Airlines", taču dienā, kad uzņēmums iegādājās FLS, par tā īpašnieku kļuva SIA "Bridge Capital".

"Bridge Capital" dibināts 2003.gadā, kopš 2010.gada maija tā valdes priekšsēdētājs ir Lietuvas iedzīvotājs Jonas Tamulis, valdē darbojas arī Rīgas iedzīvotājs Gļebs Basmanovs. Kopš 2009.gada jūnija puse uzņēmuma pieder Londonā reģistrētajai kompānijai "Winston and Winston Limited", savukārt pa 25% pieder Tamulim un SIA "YDY".

"Bridge Capital" mājaslapā minēts, ka tas ir biznesa konsultāciju un investīciju uzņēmums, kas esot "Bridge Capital Canada Corp." filiāle. Kā konsultants uzņēmums piedalījies, piemēram, 2000.gada darījumā, kurā "Parex banka" iegādājās Lietuvas "Industrijos Bankas", konsultējis arī "airBaltic", lidsabiedrībai izplešoties Lietuvas tirgū.

Mājaslapā norādīts, ka četri "Bridge Capital" partneri ir Tamulis, Basmanovs, Aleksandrs Gutkins un Marius Pilibas. Tamulis 1990.gadā bijis ievēlēts Lietuvas parlamentā un joprojām saglabājis tuvas attiecības ar daudziem vadošiem Lietuvas politiskajiem līderiem, kas ar viņu regulāri konsultējoties, apgalvots mājaslapā. Savukārt Basmanovs ir arī ģenerāldirektors VNIIPIET – vienā no vadošajiem Krievijas kodolenerģijas institūtiem.

Gutkins mājaslapā raksturots kā investīciju baņķieris un konsultants ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, viņš darbojies kā asociētais profesors Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Savulaik presē viņš neoficiāli minēts kā bijušā rīdzinieka, multimiljonāra Grigorija Lučanska uzticamības persona vai pat finansists.

Publiski pieejamās datubāzes liecina, ka Basmanovs un Gutkins darbojas kā "Bridge Capital" puses daļu īpašnieces, britu ārzonas firmas "Winston and Winston Limited" direktori.

Savukārt citas "Bridge Capital" līdzīpašnieces, 2005.gadā dibinātās SIA "YDY", kas kā darbības veidu norādījusi sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, valdē kopš dibināšanas darbojas Izraēlas un Norvēģijas pilsonis Gilads Regevs, kurš kopš pērnā gada sākuma ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks. "YDY" dibinātājs bija ASV Luiziānas štatā reģistrēts ofšors "LIAN CAPITAL LLC", bet no 2007.gada aprīļa līdz 2010.gada janvārim īpašniece bija Britu Virdžīnu salās reģistrētā "Lian Capital LTD".

Regevs līdz šī gada maijam vadījis pērn augustā nodibinātās AS "Žurnāli un diena" padomi, kuras vienīgais valdes loceklis līdz tam pašam datumam bija Viesturs Koziols. Mediju koncerna AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Koziols pērn publiski apstiprināja, ka uzņēmums nodibināts "Dienas" kontrolpaketes - 51% akciju - pārvaldīšanai un vadības komandai izvēlēti cilvēki, kurus Koziols pazīstot, ar kuriem esot sastrādājies jau iepriekš un kuri esot attiecīgās jomas speciālisti.

Pagājušajā nedēļā Regevs kopā ar Ventspils tranzītbiznesā iesaistīto Vladimiru Solomatinu un Talsos reģistrēto AS "Atakama Eolika" nodibināja SIA "G Wind". Regevs ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, un viņam pieder 56% "G Wind" daļu. Valdes loceklim Solomatinam pieder 24%, bet "Atakama Eolika" – 20% "G Wind" kapitāldaļu.

Savukārt "Bridge Capital" kopš 2007.gada ir arī vienīgā īpašniece SIA "Bridge Property". Šajā uzņēmumā valdes priekšsēdētājs ir Regevs, bet valdē darbojas Tamulis.

SIA "Bridge Capital" birojā pirmdien līdz darba dienas beigām portālam "Delfi" neviens nevarēja komentēt iespējamo kratīšanu FLS. Biroja darbinieces teicās nezinām, ka šāds uzņēmums pastarpināti piederētu "Bridge Capital". Uzņēmumā arī norādīja, ka valdes locekļi birojā uz vietas neatrodas, savukārt kratīšana firmas birojā Rīgā, Vaļņa ielā neesot notikusi.

Rīgas Centra rajona tiesā portālam "Delfi" apliecināja, ka pagājušas nedēļas laikā KNAB lūdzis atļaujas astoņām izmeklēšanas darbībām, un septiņi šādi lūgumi esot apmierināti. Tiesā gan neprecizēja, kādas izmeklēšanas darbības birojs lūdzis atļaut un kādos kriminālprocesos.

Jau ziņots, ka saskaņā ar aģentūras LETA novēroto šorīt KNAB darbinieki ieradās "Helio" biroju ēkā lidostas "Rīga" teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar "airBaltic" saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, BAS, "airBalticTravel", "Uniform Storage", "airBaltic Ground Operation", "Best&Partner" un "FLS".

Iespējamās kratīšanas ar "airBaltic" saistītos uzņēmumos KNAB pagaidām neapstiprina.

Starp "airBaltic" akcionāriem - valsti un kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam daļēji piederošo BAS - ir saspringtas attiecības saistībā ar lidsabiedrības finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem.

Iepriekš Satiksmes ministrija paziņoja, ka BAS piekritis izvirzītajiem nosacījumiem, lai valsts piedalītos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, taču pagājušajā nedēļā valdība nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma. Valdības pārstāvji norādīja, ka visa nepieciešamā informācija no BAS vēl nav saņemta.

Tikmēr "airBaltic" Rīgas rajona tiesā iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tiesa to pagaidām gan atstājusi bez virzības, jo nav saņemti visi nepieciešamie dokumenti.

AS "Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited", kuras patiesā labuma guvējs esot Andrejs Rudeško.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!