Foto: Reuters/Scanpix

Tiesa apmierinājusi prokurores iesniegto protestu par nosacīto sodu krimināllietā, kurā Valsts policijas darbinieks un viņa tēvs apsūdzēti par to, ka realizējuši, uzglabājuši un pārvietojuši nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā, portālu "Delfi" informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Kristīne Sutugina.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores apelācijas protestu par Rīgas rajona tiesas 2015. gada 29. septembra spriedumu daļā par brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosacīti diviem apsūdzētajiem, atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par nosacītā brīvības atņemšanas soda noteikšanu.

Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu Valsts policijas darbinieks un viņa tēvs tika atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajos nodarijumos. Rīgas rajona tiesa abiem apsūdzētajiem piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Sutugina norāda, ka prokurore uzskatījusi par nepamatotu apsūdzētajiem piemēroto nosacīto sodu, jo pirmās instances tiesa nav izvērtējusi nelikumīgo alkoholisko dzērienu apmēru, kuru realizēja, uzglabāja un pārvietoja abi apsūdzētie.

"Tiesa nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētie realizēja un pārvietoja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums sastādīja 500,24 litrus un uzglabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums sastādīja 2594,15 litrus," teikts prokurores apelācijas protestā. Alkoholisko dzērienu kopējais apmērs gandrīz 155 reizes pārsniedzis to daudzumu, sākot ar kuru tas atzīstams par lielu.

Turklāt pirmās instances tiesa, nosakot sodu, nav vērtējusi faktu, ka apsūdzētie ar nelikumīga alkohola realizāciju nodarbojušies ilgstoši, kā tas izriet no liecinieku liecībām.

Prokurore uzskata, ka tāpat nav mazsvarīgi, ka viens no apsūdzētajiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā strādājis Valsts policijā.

Prokurores ieskatā, tiesa nav izvērtējusi apsūdzētā darbību bīstamības pakāpi un viņa darbību kaitīgumu sabiedrības interesēm.

13. martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedums pārsūdzēts, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!