Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta visus četrus lietā apsūdzētos atzina par vainīgiem slepkavības izdarīšanā organizētā grupā. Ņikitam Ostroveņecam tiesa piesprieda deviņus gadus un sešus mēnešus cietumā, Vadimam Petkunam deviņus gadus un piecus mēnešus, Filipam Čapliginam deviņus gadus un četrus mēnešus, bet Pāvelam Vatažam - deviņus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā, informēja tiesā.
Spriedumā tiesa ņēma vērā Krimināllikuma normu, kas paredz, ka gadījumā, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt.
Pirmā instance jauniešiem bija piespriedusi desmit gadus cietumā.
Tāpat AT atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, jo sakarā ar nu jau spēkā esošiem grozījumiem Krimināllikumā, likuma sankcija neparedz vispārēju mantas konfiskāciju. Tāpat tiesa apsūdzētos attaisnoja par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.
Tiesa piedzina par labu cietušās pārstāvim 40 000 latu kompensāciju solidāri no visiem apsūdzētajiem.
Motivēts AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums tiks sastādīts 28.decembrī. Pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt AT Senātā.
15 gadus vecā Olga tika noslepkavota 2009.gada 5.jūlijā, un viņas slepkavība tika rūpīgi plānota. Kā uzskata prokuratūra, četrotne - Ņikita Ostroveņecs, Vadims Petkuns, Filips Čapligins un Pāvels Vatažs šim noziegumam ļoti nopietni gatavojās jau gandrīz mēnesi iepriekš. Jaunieši bija nolēmuši "nodarboties ar noziedzību". Kā atzina prokurore, šai slepkavībai pat nebija īsta motīva.
Saskaņā ar apsūdzību jaunieši bija sadalījuši lomas, un paziņas slepkavību nolēma veikt tādēļ, lai visi būtu sasaistīti. Proti, lai četrotni jau vienotu viens kopīgs noziegums. Apsūdzētie bija pazīstami ar cietušo meiteni - divi bija viņas klasesbiedri, viens šajā skolā bija mācījies iepriekš, bet ceturtais bija paziņa Olgas skolas biedriem.
Prokuratūra uzskata, ka galvenais nozieguma plānotājs bija 1993.gadā dzimušais Ņikita, kurš, tiecoties pēc pašapliecinājuma uz citu cilvēku pakļaušanas rēķina, lai paceltu pašvērtību apkārtējo vienaudžu vidū, radīja organizētu grupu ar nosaukumu ISA - Informācijas savākšanas aģentūra -, kurā iesaistīja savus paziņas - Filipu, Vadimu un Pāvelu.
Saskaņā ar apsūdzību Ņikita iestāstīja grupas dalībniekiem, ka viņam ir uzdots izstrādāt noteikumus dalībai šajā grupā. Turklāt grupa it kā iekļaujas organizācijā "Veros", kas bija Ņikitas izdomājums. ISA organizācijas mērķis bija informācijas savākšana "Veros", kuru jaunieši uztvēra kā reāli eksistējošu organizāciju, un tāpat grupas mērķis bija slepkavību un laupīšanu izdarīšana. Lai paaugstinātu šīs grupas nozīmīgumu, Ņikita pat izgatavoja apliecības ar norādītām pakāpēm atkarībā no izdarīto noziegumu smaguma. Diviem grupas dalībniekiem bija arī gāzes ieroči, liecina lietas materiāli.
Tieši Ņikita jau jūnijā piedāvāja pārējiem grupas dalībniekiem izdarīt klasesbiedrenes Olgas slepkavību. Meitene regulāri Ņikitam palīdzēja apgūt mācību vielu, un līdz ar to viņu varēja bez aizdomām aicināt uz tikšanos. Tā kā visi grupas dalībnieki piekrita līdera ierosinājumam, Ņikita sāka izstrādāt slepkavības plānu, uzskata apsūdzība. Lai varētu šo plānu īstenot, grupa iegādājās divas rācijas, gumijas cimdus un dedzināšanas šķidrumu, lai varētu iznīcināt meitenes mantas, liecina lietas materiāli.
Dienu pirms slepkavības izdarīšanas - 4.jūlijā - visi satikās un apsprieda detaļas - tikšanās vietu, nozieguma pastrādāšanas vietu un līķa noslēpšanas vietu. Tāpat šajā tikšanās reizē tika sadalītas lomas - ko kurš darīs.
Saskaņā ar lietas materiāliem 5.jūlija ļoti agrā rīta stundā divi no grupas dalībniekiem Jaunciema meža masīvā izraka bedri, kur vēlāk noslēpt Olgas mirstīgās atliekas. Bedre tika nomaskēta ar zariem, bet bedrē tika atstātas trīs lāpstas. Vietā, kur bija iecerēts noslepkavot meiteni, tika atstāta arī ķerra, lai mirstīgās atliekas varētu nogādāt līdz bedrei.
Ap pusdienlaiku sabiedriskā transporta pieturā tika sagaidīta Olga, kuru pie sevis bija aicinājis Ņikita, lai kopā mācītos. Pēc tam abi aizgāja uz dzelzceļa stacijas peronu, kur viņus jau sagaidīja pārējie grupas dalībnieki un inscenēja uzbrukumu abiem jauniešiem. Pēc tam it kā svešie puiši piedāvāja aiziet uz mežu izrunāties. Visi devās uz meža masīvu, taču vietā, kur bija plānots noslepkavot meiteni, atradās cilvēki, tādēļ jauniešu bariņš devās tālāk - līdz no rīta izraktajai bedrei.
Kā liecina lietas materiāli, viens no grupas dalībniekiem izvilka blociņu un meitenei sāka vaicāt viņas personas datus, atzīmējot to pierakstu kladē. Tad sākās cietsirdīgā meitenes slepkavošana, kas tika veikta ar nazi, uzskata apsūdzība.
Meitenei tika konstatēts ļoti daudz grieztu brūču kakla un krūšu kurvja rajonā. Vienu brīdi pat meitene nākusi pie samaņas un lūgusi pārtraukt šīs darbības, taču nežēlīgie jaunieši tās turpinājuši, uzskata prokuratūra. Grupas līderis izvilcis līdzi paņemto gāzes pistoli un, tēlojot, ka tūliņ nāks palīgā, izšāvis no tās un nokritis, izliekoties, ka atrodas bezsamaņā. Slepkavība iepriekš pārdomāta līdz pēdējam sīkumam, jauniešiem pat bijis noteikums, ka nozieguma izdarīšanas brīdī jābūt tērptiem svinīgās drēbēs, secinājuši izmeklētāji.
Pēc meitenes noslepkavošanas tika nolaupītas viņas mantas - mobilais tālrunis un aptuveni 40 latu. Tad meitenes līķis tika paslēpts, un to atrada tikai pēc vairāk nekā mēneša.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, 2009.gada 11.augustā meitenes tēvs ar paziņām, meklējot konkrētu vietu šajā mežā, atradis pēdas, kas liecinājušas par meitas aprakšanu. Atrodot mirstīgās atliekas, konstatēts, ka pret Olgu ir veiktas vardarbīgas darbības. Savukārt vieta, kur aprakts jaunietes līķis, atrasta, pateicoties ekstrasensam.
Kā ziņots, visi četri apsūdzētie patlaban atrodas apcietinājumā. Jauniešiem apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 118.panta 5.punkta - par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, proti, ja to izdarījusi organizēta grupa. Tāpat puiši apsūdzēti pēc KL 185.panta - par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.
Izskatot krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 29.maijā visiem apsūdzētajiem jauniešiem, kuri nozieguma pastrādāšanas dienā bija nepilngadīgi, piesprieda desmit gadu cietumsodus ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz dažādiem termiņiem. Desmit gadi cietumā ir bargākais brīvības atņemšanas sods, ko saskaņā ar likumu par šāda nozieguma pastrādāšanu var piemērot nepilngadīgām personām. Tieši šādus pamatsodus apsūdzētajiem bija lūgusi piespriest arī prokurore Jekaterina Kušakova.
Apsūdzētajam Ņikitam Ostroveņecam, kuru prokuratūra uzskata par slepkavības organizatoru, apgabaltiesa papildus desmit gadu cietumsodam piemēroja policijas kontroli uz trim gadiem, Vadimam Petkunam - uz diviem gadiem, bet Filipam Čapliginam un Pāvelam Vatažam - uz vienu gadu.
Pirmās instances tiesa arī no visiem četriem apsūdzētajiem par labu noslepkavotās meitenes vecākiem nolēma piedzīt kopumā 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Proti, saskaņā ar šo spriedumu katram puisim kopā ar saviem vecākiem Olgas ģimenei būtu jāsamaksā 5000 latu.
Cietušie kriminālprocesā pieteica arī materiālā kaitējuma kompensāciju, ko apsūdzētie viņiem līdz pirmās instances sprieduma pasludināšanas dienai jau bija samaksājuši, informēja Kušakova.
Vēlāk minēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja visi apsūdzētie, Čapligina pārstāve un aizstāvis, Ostroveņeca pārstāve, Petkuna likumiskā pārstāve un aizstāvis, kā arī cietušo pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
