Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa pirmdien Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam krimināllietā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu piespriedusi nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, vēstī TV3 ziņu raidījums.

Pirmdien Rīgas apgabaltiesā Sergetam bija paredzēts teikt pēdējo vārdu, taču viņš izmantoja savas tiesības to nedarīt. Ieturot 15 minūšu ilgu pauzi, tiesa pasludināja saīsinātu spriedumu, piespriežot gada cietumsodu, kas izciešams nosacīti. Turklāt viņam vairākām firmām, kuru programmatūras atrastas viņa datorā, būs jāmaksā vairāk nekā 9000 eiro, vēstī raidījums.

Sergets pēc sprieduma paziņošanas žurnālistiem to komentēt atteicās. Savukārt viņa advokāts Artūrs Zvejsalnieks raidījumam paudis neizprati par tiesas spriedumu, uzsverot, ka līdz šim divas iepriekšējās instances Sergetu attaisnojušas. Viņš norādīja, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs.

Savukārt valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Artis Kļaviņš spriedumu vērtēja pozitīvi, skaidrojot, ka, viņaprāt, tas ir atbilstošs uzturētajai apsūdzībai. Viņš norādīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu un tiesas motivāciju, lems, vai tas ir pārsūdzams.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atcēla apgabaltiesas nolēmumu krimināllietā. AT atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apsūdzībā norādīto, ka apsūdzētais rīkojies kā SIA "HND Grupa" atbildīgā amatpersona, kura ir atbildīga juridiskās personas lietā, ja nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis vai īstenodama kontroli konkrētajai juridiskajai personai. Turklāt apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai juridiskās personas prettiesisko vai tiesisko interesi var realizēt gan ar darbību, gan bezdarbību.

AT norādīja, ka saikne starp fiziskās personas noziedzīgo darbību un juridiskās personas interesi ir jākonstatē un jāpierāda pirmstiesas procesā un lietas iztiesāšanā.

Latgales priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa Sergetu attaisnoja.

Kā iepriekš paskaidroja Zvejsalnieks, 2011. gada maijā bez jebkādas tiesas atļaujas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde veica pārbaudi Sergeta birojā, dažos datoros teorētiski konstatējot kādas problēmas.

Prokurors pirmajā instancē lūdza Sergetam piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar pārbaudes laiku. Tāpat prokurors lūdza atņemt Sergetam tiesības nodarboties ar komercdarbību uz diviem gadiem.

Apsūdzībā norādīts, ka 2011. gada maijā, veicot datorprogrammu legalitātes pārbaudi SIA "HND Grupa" birojā Rīgā, tika konstatēts, ka uzņēmums datorsistēmās glabā un saimnieciskajai darbībai izmanto 14 nelegālas datorprogrammas. Norādītās nelegālās datorprogrammas bija reproducētas, pārkāpjot autortiesības, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu īpašnieku tiesības. Kopējā nelegāli reproducēto datorprogrammu vērtība veidoja 19 867 eiro.

Kā liecina ieraksts Tiesu kalendārā, Sergets ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 148.panta 1.daļas, kas paredz atbildību par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!