Stājies spēkā bijušo KNAB darbinieci Veipu notiesājošais spriedums

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, par AT Krimināllietu tiesu palātas 25.marta spriedumu prokurore Velta Zaļūksne bija iesniegusi kasācijas protestu, bet pati Veipa - kasācijas sūdzību. AT Senāts krimināllietu kasācijas kārtībā izskatīja šā gada 21.oktobrī un nolēma palātas 25.marta spriedumu atstāt negrozītu.

Senāta lēmums nav pārsūdzams, piebilda Kataja.

Kā ziņots, šā gada 25.martā AT Krimināllietu tiesu palāta, izskatot Veipas lietu no jauna, atzina bijušo KNAB darbinieci par vainīgu Krimināllikuma (KL) 319.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - valsts amatpersonas bezdarbībā, ja tā izraisījusi smagas sekas, un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem.

Arī iepriekš apelācijas instances tiesa Veipu apsūdzībā pēc KL 319.panta 2.daļas bija sodījusi ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, un šajā daļā prokurora protests netika iesniegts, tāpēc sods nevarēja būt lielāks par iepriekš noteikto.

Jau ziņoja, ka pērn 22.septembrī AT Senāts pieņēma lēmumu, ka AT Krimināllietu tiesu palātas 2010.gada 15.februāra spriedums daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu ir nosūtāms jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesā.

Sākotnējais AT Krimināllietu tiesu palātas 2010.gada 15.februāra spriedums atzina Veipu par vainīgu pēc KL 179.panta 3.daļas par naudas piesavināšanos un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

Attiecībā uz lietā otru apsūdzēto bijušo KNAB darbinieku Jāni Imšu spriedums jau ir stājies spēkā. Viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. AT Krimināllietu palāta arī nosprieda no Imšas piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Imša laika posmā no 2004.gada janvāra līdz 2008.gada aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša sākotnēji tika apsūdzēts arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Savukārt Veipa apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas apmēram 33 000 latu apmērā piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Šo izņemto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Tāpat Veipa apsūdzēta pēc KL 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu attaisnoja un atzina par nevainīgu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta 2010.gada 15.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 2.februāra spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat apelācijas instances tiesa atzina Veipu par vainīgu pēc KL 179.panta 3.daļas par naudas piesavināšanos un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. AT Krimināllietu palāta arī nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā no Imšas un 33 634 latu apmērā no Veipas.