Foto: Edijs Pālens
Pagājušās nedēļas beigās sociālajos tīklos, kā arī vairākos portālos, kuri iepriekš jau mediju redzeslokā nonākuši par viltus ziņu izplatīšanu, parādījās savdabīga pamācība, kurā lasītājam tika stāstīts, kā izbēgt no sabiedriskā transporta kontrolieriem.

Rakstos pat minētas atsauces uz vairākiem normatīvajiem aktiem, kas tiem it kā piešķir ticamību, taču patiesībā tajos atspoguļota nekorekta informācija. Līdz ar to, ja lasītājs seko rakstos minētajiem padomiem, viņam iespējams piemērot pat administratīvo arestu, brīdina Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Foto: Rīgas Pašvaldības policija

"Raksti pozicionēti kā noderīgi ieteikumi iedzīvotājiem, tādēļ ar tiem dalījušies tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju, taču tas diemžēl noved pie sekām, ka bezbiļetnieki nonāk konfliktā gan ar "Rīgas satiksmes", gan ar policijas darbiniekiemm," norāda RPP preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Arī pagājušajās brīvdienās vairāki bezbiļetnieki atteikušies nosaukt savus datus, turklāt viena bezbiļetniece pēc tam, kad kļuva agresīva, tika nogādāta Valsts policijā (VP) par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Jāpiebilst, ka par šādu pārkāpumu ir iespējams piemērot pat 15 dienu administratīvo arestu.

Galvenais rakstos minētais arguments, kā izvairīties no sabiedriskā transporta kontroles dienesta darbiniekiem, ir tāds, ka viņiem neesot tiesību apstrādāt fizisko personu datus un arī policijai neesot tiesību tos nodot kontrolieriem.

RPP atgādina, ka saskaņā ar likuma "Par policiju" 11. pantu viens no policijas papildpienākumiem ir palīdzēt autotransporta un elektrotransporta kontroles dienestiem transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā.

Papildu Ministru kabineta noteikumu Nr.599. "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība" 125. punktā minēts, ka sabiedriskā transporta kontrolierim bezbiļetnieka identitātes noskaidrošanā ir tiesības piesaistīt policijas darbinieku.

Savukārt to pašu noteikumu 131. punktā teikts, ka līgumsoda piedziņas darbību veikšanai pārvadātājam ir tiesības izmantot to pasažieru personas datus, kuri sabiedriskā transporta pakalpojumus izmanto bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes, kā arī nodot šos datus piedziņas darbību veikšanai trešajām personām.

Šīs MK noteikumu normas rakstītas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kurā teikts, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tā izriet no datu subjekta – šajā gadījumā pasažiera – līgumsaistībām vai nepieciešama, lai realizētu tās trešās personas – šajā gadījumā "Rīgas satiksme" – likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

"Aicinām iedzīvotājus neuzķerties uz pseido-medijos izplatītajām ziņām, kas galvenokārt radītas klikšķu iegūšanai. Tāpat aicinām neizplatīt nepārbaudītu informāciju no neuzticamiem avotiem, jo šādas ziņas var kaitēt lasītājiem, kuri tekstu uztvers kā patiesību," RPP aicina publiskā paziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!