Mežacūku savairošanās kļuvušas par apgrūtinājumu ne vien Ugāles pagasta zemniekiem, bet pat daudzdzīvokļu namu iemītniekiem.
Par mežacūku nedarbiem sašutis pavēstīja ugālnieks Edgars Krams. No cūku rakumiem pamatīgi cietusi ne tikai teritorija ap tā saukto skolotāju ēku, bet arī basketbola laukums, bērnu rotaļu laukums un pat kapsēta. "Neesam ar mieru dzīvot kopdzīvi ar mežacūkām, kur tām atļauts viss, bet mēs esam bezspēcīgi," saka ugālnieks.
Par mežacūku postījumiem Ugāles ļaudis sūdzējušies gan pagasta pārvaldē, gan mežniecībā, pat pašvaldības SIA "Ugāles nami". Kā uzskata Krams, problēmas pamatā ir mežacūku pārlieku lielā savairošanās.
Mežacūkas piederot elitārajai medību saimniecībai "Mētras1", kas tās barojot un veicinot populācijas vairošanos. Tā uzskata arī Aija Priekule, kas kopā ar kaimiņu Daini Priekuli jau trīs gadus vākuši iedzīvotāju parakstus un sūtījuši sūdzību vēstules. Aizgājušajā gadā izdevies savākt 85 ugālnieku parakstus.
Nupat no Zemkopības ministrijas Aija saņēmusi atbildi, kas diemžēl nedod īpašas cerības, ka problēma varētu tikt atrisināta. Ministrija sola kontrolēt mežazvēru uzskaiti un palielināt izšaujamo zvēru skaitu, tāpat kā iepriekšējā atbildes vēstulē.
"Mētras 1" ir lielākais medību kolektīvs, kuru noteiktās teritorijas ir vistuvāk Ugālei, stāsta Priekule. Iepriekšējos gados cūku piebarošana bijusi īpaši intensīva, bet tagad, kad tās baro mazāk, tās barību nekautrējas meklēt pat mazdārziņos, kuriem apjozts drāšu žogs.
Medību kolektīva "Mētras 1" vadītājs Aivars Mačtams apgalvo, ka mežacūku pēdējos gados nebūt nav kļuvis vairāk. Viņam žēl cilvēku, kas cietuši no mežazvēru rakumiem, taču cūkai neko nevar pavēlēt. Lai mežazvēri nemielotos ar zemnieku iesēto labību, sējumus jāapjož ar žogu, norāda Mačtams.
Ugāles mežniecības mežzinis Andris Veigulis skaidro, ka likumdošanas ietvaros tā darījusi visu, lai stāvokli uzlabotu. Piemēram, palielinājusi mežacūku izšaušanas limitus. Konkrēti medību kolektīvam "Mētras1" līdz 31. martam atļauts nomedīt 295 cūkas, un iepriekšējos gados noteiktā norma esot arī sasniegta vai tuvu tai.
Veigulis nepekrīt viedoklim, ka mednieki cūkas par daudz piebaro. Drīzāk mazdārziņus tās apmeklē tāpēc, ka tām trūkst barības.
Savukārt Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš vērš uzmanību tam, ka no seniem laikiem pastāv uzskats – vilks dabā ir kaitēklis un tāpēc jāiznīcina.
Ikviena mednieka gods ir nošaut plēsējus. Savukārt uz briežu un cūku šaušanu mednieki nav tik naski, taču tos piebaro. Plēsēju dabā nav tik daudz, lai varētu noregulēt mežacūku un briežu blīvumu. No pērnā gada 1. augusta līdz 31. martam Latvijā atļauts nomedīt 150 vilkus, iespējams, šonedēļ limits tiks palielināts vēl par 50. Patlaban nomedīti 120, no tiem Ziemeļkurzemes virsmežniecībā – 16.
Visas mežazvēru problēmā iesaistītās puses ir vienisprātis tikai par vienu – medību likumdošanā ir nepilnības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
