Aptumsuma sākumā Mēness vispirms ieies Zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze, kas ilgs stundu un 43 minūtes. Tā kā Zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā Mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī, skaidro biedrība.

27. jūlijā Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs pulksten 23:22. Jāņem vērā, ka šīs dienas vakarā Mēness lēks Rīgā pulksten 21:36, Liepājā – pulksten 21:46, Daugavpilī – pulksten 21:20, Saule rietēs Rīgā pulksten 21:46, Liepājā – pulksten 21:56, Daugavpilī – pulksten 21:30, bet aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 22:30, kad debesis vēl būs salīdzinoši gaišas. Mēness atradīsies zemu virs horizonta dienvidaustrumu pusē, tādēļ aptumsuma sākumā daļa no Mēness diska uz gaišā debesu fona "izzudīs", bet aptumsuma maksimālās fāzes brīdī debesis jau būs pietiekami tumšas, lai varētu novērot Mēness disku sarkanīgā vai brūnganā tonī.

Aptumsuma pilnā fāze Latvijā beigsies jau 28. jūlijā pulksten 0:13, daļējā fāze beigsies pulksten 1:19. Aptumsums pilnībā beigsies pulksten 2:29, kad Mēness izies no Zemes pusēnas. Šajā brīdī beigsies aptumsuma pēdējā – pusēnas fāze.

Lai arī Mēness aptumsumi pasaulē notiek vidēji divas trīs reizes gadā, ne visi aptumsumi ir pilni, un ne vienmēr tie ir novērojami Eiropā. Nereti aptumsumu novērošanai traucē arī nelabvēlīgi laika apstākļi. Latvijā iepriekšējais pilnais Mēness aptumsums bija novērojams 2015. gada 28. septembra naktī.

Nākamā iespēja novērot pilnu Mēness aptumsumu Latvijā būs jau pavisam drīz – 2019. gada 21. janvāra rītā. Taču pēc tam līdz nākamajam pilnam Mēness aptumsumam būs jāgaida seši ar pusi gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim.

Savukārt jau pēc divām nedēļām – 11. augustā – būs novērojams daļējs Saules aptumsums, piemetina biedrība. Taču tas būs redzams tikai nepilnu pusstundu Latvijas ziemeļos ar pavisam nelielu fāzi. Rīgā šis aptumsums nebūs novērojams

Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām būs iespējams novērot ar neapbruņotu aci. Galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidras debesis un piemērota novērojumu vieta, kurā skatu dienvidaustrumu un dienvidu virzienā neaizsedz ēkas vai koki.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.