Andrejevs intervijā pauž personisko pārliecību, ka Latvijai no divām problemātiskajām situācijām ir jāizvēlas mazāk bīstamākā valsts ilgtermiņa attīstībai un drošībai un "iestāšanās Eiropas Savienībā ir mazākais no ļaunumiem salīdzinājumā ar to, kas mūs sagaida neiestāšanās gadījumā".
Latvijai ir jāiestājas ES, pat neapspriežot iestāšanās tūlītējo ekonomisko izdevīgumu vai neizdevīgumu, atzīst Andrejevs. Visa informācija un starptautiskā pieredze, ko viņš ieguvis kā parlamentārietis, ārlietu ministrs un vēstnieks, liecinot, ka palikšana ārpus ES nesīs lielākus zaudējumus nekā iestāšanās.
"Katru reizi, kad cilvēki spriež un rēķina, kas mums būs un kā nebūs, man liekas, ka tas ir pārāk savtīgi un tuvredzīgi. Es saprotu, katram ir tikai viena dzīve, taču vai nevajadzētu vairāk domāt par nākamajām paaudzēm un Latvijas nākotni? Esmu pārliecināts, ka ilgi mums neizdosies saglabāt savu suverenitāti, neiekļaujoties ES," saka Andrejevs.
Andrejevs brīdina, ka pret Latviju arī turpmāk var tikt izdarīts zināms spiediens starptautiskās institūcijās, kāda ir arī Eiropas Padome. "Nevienam nav noslēpums, ka šā spiediena ģenerators ir mūsu lielā kaimiņvalsts, kas visus šos gadus ar visdažādākajiem līdzekļiem cenšas panākt, lai neatkarību atguvušās Latvijas Saeima un valdība legalizētu bijušās impērijas veikto starptautisko noziegumu - okupētās Latvijas apzināto kolonizāciju," norāda vēstnieks.
Neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies vai neiestāsies ES, Krievija turpinās izmantot savu ievērojamo lomu šajās starptautiskajās organizācijās un mēģinās panākt savus ārpolitiskos mērķus attiecībā uz Latviju, ir pārliecināts Andrejevs. Lai šiem Krievijas centieniem pretotos, Latvijai ir un būs vajadzīgi sabiedrotie.
Andrejevs brīdina, ka Latvijas noliedzošā attieksme pret ES var negatīvi ietekmēt tās uzņemšanu NATO. Vēstnieku visvairāk uztraucot tas, ka eiroskeptiķu vidū ir cilvēki, kuros tauta ieklausās. Šie cilvēki, pēc Andrejeva vārdiem, "tagad, izrādās, iekāpuši vienās kamanās ar Latvijas neatkarības pretiniekiem".
Attiecībā uz politiķiem, pēc Andrejeva teiktā, "rodas iespaids, ka daudziem par Latvijas iestāšanos ES nav laika domāt, jo ir jārisina dažādas iekšpolitiskās un saimnieciskās problēmas".
Pēc Andrejeva domām, var saprast jauniešus, kas vispār nav pārdzīvojuši iepriekšējo sistēmu un kam var šķist - Latvijai ir sava suverenitāte, kuru savām rokām viņi veidos vēl labāku, un tādēļ viņi neredz nepieciešamību Latvijai iekļauties kādā valstu savienībā.
Taču, ja tā var domāt un runāt Latvijas valstiskuma saglabāšanā un attīstībā ieinteresēti cilvēki, kas personīgi ir pieredzējuši Latvijas okupāciju, nav iesējams saprast, uz ko viņi cer, norāda vēstnieks. "Vai tiešām viņi cer, ka šī mazā, bet ģeopolitiski interesantā valsts paliks neviena neskarta un ārpus citu valstu interešu sfērām? Nu, nepaliks nevienu dienu! Neesam ne Norvēģija, ne Šveice," uzsver Andrejevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
